laika
laika -as, s.
Medību suns ar smailām, stāvām ausīm, rupju, biezu, parasti pelēku, apmatojumu. Attiecīgā suņu šķirne.
PiemēriAr labi trenētu laiku mednieks sekmīgi var medīt dažādus vērtīgus kažokzvērus: sabuļus, vāveres, caunas.
Avoti: 4. sējums