Paplašinātā meklēšana
Meklējam laika.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (52):
- (At)griezt (arī pagriezt) vēstures (arī laika) ratu atpakaļ
- (At)griezt (arī pagriezt) vēstures (arī laika) ratu atpakaļ
- Aiz gara laika, arī gara laika dēļ
- Aiz gara laika, arī gara laika dēļ
- Apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu
- Apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu
- Ārpus laika un telpas
- Ārpus laika un telpas
- Ārpus laika un telpas
- Atgriezt laika (arī vēstures) ratu atpakaļ
- Atgriezt laika (arī vēstures) ratu atpakaļ
- Bez laika
- Civilā laika skaitīšana
- Civilā laika skaitīšana
- Laika apstākļi
- Laika biedrs
- Laika biedrs
- Laika darbs
- Laika deglis
- Laika deglis
- Laika dienests
- Laika grāmata
- Laika grieži
- Laika intervāls
- Laika jautājums
- Laika jautājums
- Laika kavēklis
- Laika kavēklis
- Laika moments
- Laika pārbaude
- Laika pārbaude
- Laika pārvēršana
- Laika posms
- Laika posms
- Laika rats (arī upe, straume)
- Laika relejs
- Laika sprīdis
- Laika upe (arī straume, rats)
- Laika upe (arī straume, rats)
- Laika zobs
- Laika zobs
- Laika zobs izgrauzis, arī laika zoba izgrauzts
- Laiku pa laikam (arī laiku no laika), arī pa laikam
- No (retāk kopš) laika (retāk sākta) gala
- No (retāk kopš) laika (retāk sākta) gala
- No (retāk kopš) sākta (biežāk laika) gala
- No mūža laika
- No mūža laika
- Pagriezt (arī atgriezt) laika (arī vēstures) ratu atpakaļ
- Pie laika
- Pirms (arī bez) laika
- Pirms laika
Atrasts skaidrojumos (816):
- gadsimts 100 gadu ilgs laika posms (skaitot no jebkura gada).
- gads 12 mēnešu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
- Akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- Kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
- Kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
- laikāk Agrāk, pirms parastā laika.
- ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā).
- ātri Agri (pirms parastā laika).
- ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
- aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi).
- izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē). Nodzīvot.
- izdzīvot Aizvadīt (kādu laika posmu dzīvē), nodzīvot (kā).
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm. Apmākties (par laika posmu).
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis. Apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- Dekrēta laiks Ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
- aizgūtnēm Ar pārtraukumiem. Laiku pa laikam.
- aizputeņot Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
- iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
- piemērots Atbilstošs kā veikšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
- atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu). Attiecīgais laika posms.
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
- Lokalizētā amnēzija Atmiņas zudums par noteiktu laika posmu.
- notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
- aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizskriet.
- aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties.
- aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties. Aizskriet.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
- datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku.
- demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
- Zelta jaunatne Augstāko un turīgo aprindu jaunieši kapitālistiskajās valstīs, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
- aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
- Neiznests bērns Bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- Pēdējais laiks Brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- Pēdējais laiks Brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
- mobilizācija Bruņoto spēku pārkārtošana no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
- padoties Būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu). Būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem).
- sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
- steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
- noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
- mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
- saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
- iezīmēt Būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam).
- ievadīt Būt par sākumu (laika posmam, laikmetam).
- blāzmot Būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu).
- puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
- putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
- sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
- tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
- nostāvēt Būt, pastāvēt (visu laikposmu) - par laikapstākļiem.
- četrgade Četrus gadus ilgs laika posms.
- vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis. Vidusposms (1).
- virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
- Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
- Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
- nenoteiksme Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika. Infinitīvs.
- infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika. Nenoteiksme.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
- Laika darbs Darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
- virsdarbs Darbs, ko veic ārpus oficiālā darbalaika.
- Virsstundu darbs Darbs, ko veic virs noteiktā darba laika.
- Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- ilgs Daudzi (par laika posmiem).
- Zvaigžņu lietus Daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
- Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
- Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
- brītiņš Dem.--> brīdis. Ļoti īss laika sprīdis.
- dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
- desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
- divgade Divus gadus ilgs laika posms.
- aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam).
- iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
- Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
- Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
- aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
- Lēņa grāmata Feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
- aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā. Šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors) veic vienā laika vienībā.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
- ģeohronoloģija Ģeoloģiskā laika iedalījums nosacītos, secīgos posmos (piemēram, ērās, periodos, epohās).
- Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
- Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
- aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
- hronogrāfs Ierīce īsu laika intervālu mērīšanai un automātiskai pierakstīšanai.
- pulkstenis Ierīce laika mērīšanai.
- iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
- iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā).
- drošs Iespējams, laikam gan.
- Droši vien Iespējams, laikam gan.
- Laiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ Iestāties atkal (par kādu bijušo laika, dzīves posmu).
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā. Nebūt vairs spēkā.
- izbeigties Iestāties nobeigumam (laika posmā).
- atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu) Pienākt.
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos.
- iesākt Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.).
- ieraša Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā).
- diena Ilgāks laika posms.
- gads Ilgāks laika posms.
- nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam). Arī nopūlēties.
- knābāties Ilgāku laiku knābāt (1). Laiku pa laikam knābāt (1).
- klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- ilglaicīgs Ilglaika.
- ilgotne Ilgs (laika) posms.
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
- garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādam laika posmam).
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- ātri Īsā laika posmā (ko paveikt). Īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
- moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
- strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas.
- Uz laiku Kāda laika sprīža ietvaros.
- toreiz Kādā no samērā sen pagājušajiem laikposmiem, laika momentiem.
- janičārs Karavīrs sultānu laika Turcijas izlases kājnieku karaspēka daļās.
- seanss Kinofilmu programmas vai kinofilmas izrāde. Šim nolūkam paredzētais laika sprīdis.
- laboties Kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem).
- pielaisties Kļūt mazliet siltākam (par laikapstākļiem ziemā).
- nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
- sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- sagriezties Kļūt pilnīgi citādam (par laikapstākļiem).
- laisties Kļūt siltākam (par laika apstākļiem ziemā).
- nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu). Apmākties (2).
- mākties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- piemākties Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
- samākties Kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem).
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu). Kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
- apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
- Ilgperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
- Ilgperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
- Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
- Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
- Darba ražīgums Konkrētā darba spēja radīt laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
- Darba ražīgums Konkrētā darba spēja ražot laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
- Lineārais ātrums Kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
- holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
- izture Ķermeņa, tā daļas atrašanās noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
- diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
- Pulksteņa laiks Laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
- hronoloģija Laika secība. Notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada. Šāds laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
- nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai). Septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
- stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
- gads Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu. Šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš cilvēka mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš organisma (dzīvnieka, auga) eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- navigācija Laikposms, kurā vietējie laikapstākļi pieļauj kuģošanu (kādā ūdenstilpē, tās daļā).
- vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- robeža Laikposms, laika moments, pēc kura sākas kas cits.
- periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
- pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam. Šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- brēkāt Laiku pa laikam brēkt (1) (par dzīvniekiem).
- brēkāt Laiku pa laikam brēkt (3).
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- aizvilkties Lēni aizritēt (par laiku, laika posmu).
- Līdz šim Līdz pašreizējam laikam, laikposmam.
- Līdz šai baltai dienai Līdz šodienai, līdz šim laikam.
- Līdz šai baltai dienai Līdz šodienai, līdz šim laikam.
- ilgs Liels (par laiku, laika posmu).
- mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš. Tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas.
- Dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- Dīgšanas spars (arī ātrums, enerģija) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- darbs Lietderīga darbība, arī pasākums (ilgākam laika posmam), kam ir svarīga nozīme sabiedrības vai indivīda dzīvē.
- būt Lieto salikto laika formu veidošanā.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas notiek katrā nosauktajā laika posmā vai pēc katra nosauktā laika posma.
- jo Lieto, lai pastiprinātu vārda (parasti laika vai veida apstākļa vārda) nozīmi.
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pieliku ilgākam laikam.
- Dekrēta laiks Likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
- Literatūras kritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu. Literatūrkritika.
- literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu. Literatūras kritika.
- aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties, aizskriet.
- bargs Ļoti auksts, grūti paciešams (par laika apstākļiem).
- skarbs Ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu). Bargs (3).
- zibenīgs Ļoti īss (par laika sprīdi).
- pussekunde Ļoti īss laika sprīdis.
- mirklis Ļoti īss laika sprīdis. Acumirklis, moments.
- acumirklis Ļoti īss laika sprīdis. Mirklis, moments.
- zibsnīgs Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
- svelmains Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
- svelmīgs Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
- svelošs Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
- nejauks Ļoti nepatīkams (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir ļoti nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
- Diezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- Nezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- Diezin (arī diez) kad, arī nezin (arī nez) kad Ļoti sen. Pēc ļoti ilga laika.
- pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem).
- riebīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
- sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laika priecāties. Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī).
- Mācību stunda Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdī.
- nenoteikts Mainīgs (par laikapstākļiem).
- svaidīgs Mainīgs (par laikapstākļiem).
- nepastāvīgs Mainīgs (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir mainīgi laikapstākļi (par laikposmu).
- grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem).
- iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem).
- uzlaboties Mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laiku, laika apstākļiem).
- kritika Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas darbu, tās procesu analīzi un vērtēšanu.
- Mākslīgais klimats Mākslīgi radīti laika apstākļi.
- Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- Sēnalu (arī lubu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod. Šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
- Atskaites sistēma Materiāla sistēma, attiecībā pret kuru nosaka ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
- savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma. Laikus (1), iepriekš.
- laikus Mazliet pirms laika.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- Nulles (arī sākuma, Griničas) meridiāns Meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- Nulles (arī sākuma, Griničas) meridiāns Meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- sākummeridiāns Meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā. Sākuma meridiāns, nulles meridiāns, Griničas meridiāns.
- Sākuma (arī nulles, Griničas) meridiāns Meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā. Sākummeridiāns.
- Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
- Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
- sinoptika Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu. Sinoptiskā meteoroloģija.
- Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
- Skaidras (arī tīras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
- Tīras (arī skaidras) debesis Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
- cits Nākošais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
- budžets Naudas summā izteikts ieņēmumu un izdevumu plāns (noteiktam laika posmam).
- brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
- iegadīties Negaidīti notikt, būt (parasti kādā laika posmā).
- brīdis Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
- brītiņš Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
- vaļasbrīdis Neilgs, īss laika posms, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- brīdis Neilgs, īss laika posms.
- Kad pūcei aste ziedēs Nekad (nākotnē). Pēc ļoti ilga laika.
- Kad pūcei aste ziedēs Nekad (nākotnē). Pēc ļoti ilga laika.
- Kad pūcei aste ziedēs Nekad. Pēc ļoti ilga laika.
- izniekot Nelietderīgi pavadīt (mūžu, laika posmu).
- iezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
- caurs Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu.
- nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
- nelāgs Nepatīkams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (parasti lietus, vētra, putenis).
- aizņemt Nodarbināt, būt nodarbinātam (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt).
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi).
- starp Norāda uz (parasti aptuvenu) laikposmu, ko ierobežo divi citi laikposmi, divi laika momenti.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību. Apmēram, aptuveni.
- kad Norāda uz darbības, norises laika pieļāvumu.
- tikiem Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu. Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
- tikos Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
- kad Norāda uz kā (parasti ar laika nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- pret Norāda uz laika momentu, kam tuvojas kāds laikposms.
- ar Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
- te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties. Pēkšņi.
- no Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad ko dara, kad kas norisinās.
- viņpus Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko cits laikposms, laika moments.
- pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
- viņpus Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis. Arī pēc [2] (1).
- tad Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas iestājas pēc cita laikposma, laika momenta, arī pēc kādas darbības, procesa, stāvokļa. Pēc tam. Vēlāk.
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- Pirms tam Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Pirms 2 (1).
- pāri Norāda uz laikposmu, laika momentu, kuram beidzoties, vēl turpinās kāda darbība, norise, kāds stāvoklis.
- kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu.
- viens Norāda uz nenoteiktu laika momentu.
- cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
- cikiem Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
- cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
- viss Norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām.
- tad Norāda uz noteiktu, iepriekš minētu laikposmu, laika momentu.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds laikposms, laika moments).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms).
- pēc Norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
- pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
- pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc.
- šis Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto.
- pie Norāda uz, parasti nesasniegtu, laikposmu, laika momentu.
- pāri Norāda, ka (kāds laikposms, laika moments) ir pagājis.
- priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- cauri Norāda, ka (laika, arī dzīves posms) ir beidzies.
- tikko Norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- uz Norāda, ka kas notiek laika secībā. Arī pēc (3).
- ārpus Norāda, ka kas notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
- vairs Norāda, ka kopš šī laika momenta, brīža, arī laikposma kāda darbība, process neturpināsies, nenotiks. Arī turpmāk.
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.
- viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu). Arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā). Atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- ilgt Norisināties, pastāvēt (zināmu laika posmu).
- Ģeoloģiskais laiks Nosacīts laika apzīmējums ģeoloģijā.
- Ģeoloģiskais laiks Nosacīts laika apzīmējums ģeoloģijā.
- uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
- laiks Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā.
- ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā.
- brāzmains Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (laika posms).
- ilgviļņi Noturīgs viļņots matu veidojums ilgākam laikam.
- Bioloģiskais pulkstenis Organisma spēja izjust laika ritumu un reaģēt uz to.
- Bioloģiskais pulkstenis Organisma spēja izjust laika ritumu un reaģēt uz to.
- garām Pagājis (par laika posmu, notikumu).
- apkārt Pagājis (par laika posmu).
- izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
- aizritēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- aizšalkt Paiet (par laiku, laika posmu).
- apritēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- aptecēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- aizslīdēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmiem).
- aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
- aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu).
- aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu).
- gaist Paiet, beigties (par laika posmu).
- gaita Pakāpeniska norise (parasti ilgākā laika posmā).
- savilkties Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
- griezties Pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem.
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem). Apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
- laikumis Palaikam, reizumis.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
- taktēt Panākt, būt par cēloni, ka (iekārta, ierīce u. tml.) darbojas sinhroniski noteiktos laika momentos.
- pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
- Pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ Panākt, ka atkal iestājas bijušais laika, dzīves posms.
- aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu.
- patapināt Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu. Aizņemties.
- draņķīgs Par laika apstākļiem.
- pienākt Par laika momentu, laikposmu, kurā sākas vai beidzas kāda darbība, norise.
- atnest Par laika posmu.
- iestāties Par laika posmu. Par mūža posmu.
- padzestrs Par laikposmu, laikapstākļiem.
- labs Par laiku, laika apstākļiem.
- labvēlīgs Par laiku, laika apstākļiem.
- lielisks Par laiku, laika apstākļiem.
- aiztraukties Par laiku, laika posmu.
- iesilt Par laiku, laika posmu.
- grūts Par laiku, laika posmu. Par (cilvēka) mūžu, tā posmu.
- noskaidroties Par laiku, laikapstākļiem.
- slikts Par laiku, laikapstākļiem.
- standartšķirne Par piemērotāko atzītā šķirne kādā apvidū noteiktā laika periodā.
- moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā. Ļoti īss laika sprīdis. Mirklis. Acumirklis.
- sprīdis Parasti savienojumā «laika sprīdis»: posms starp diviem laika momentiem.
- pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma. Pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika. Pēceksāmens.
- iziet Pārdzīvot laika gaita (kādu fāzi, stāvokli).
- Laika pārvēršana Pāreja no vienas laika skaitīšanas sistēmas uz citu.
- pagriezties Pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laikposmu, laikapstākļiem.
- ieiet Pāriet vienam otrā (par laika posmiem).
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
- samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām. Iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
- laikagrieži Pārmaiņu, pagrieziena posmi laika ritumā.
- demobilizēt Pārorganizēt (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) no kara laika stāvokļa uz miera laika stāvokli.
- uzlaist Pārsniegt (noteiktu laika) ierobežojumu.
- pārcelt Pārvirzīt, piemēram, sarunu, stāstījumu (no viena temata, laika u. tml. citā).
- Kultūras un izglītības darbs, arī kultūrizglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
- Kultūrizglītības darbs, arī kultūras un izglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē. Darbība (3).
- Stundu pasniedzējs Pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
- iesniegties Pastāvēt (no kāda laika, līdz kādam laikam). Turpināt pastāvēt (kādā laika posmā).
- pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- būt Pastāvēt, arī parādīties (noteiktu laika posmu).
- stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.). Būt izturīgam pret kādu iedarbību.
- ietiekties Pastāvot noteiktā laika posmā, attiekties arī uz citu laika posmu.
- aktuāls Pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs, neatliekams. Šodienīgs.
- atpūta Patīkama brīvā laika pavadīšana, spēku atjaunošana, darot ko atšķirīgu no ikdienas darba un pienākumiem.
- izdzīve Patīkama, bezrūpīga dzīve, laika pavadīšana. Izdzīvošanās.
- rēns Patīkami silts, arī patīkami vēss, parasti bez vēja (par laikapstākļiem, laikposmu). Patīkami silts, arī patīkami vēss (piemēram, par gaisu, vēju).
- aizvadīt Pavadīt (laiku, laika posmu).
- izmantot Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
- gaidīt Pavadīt laika posmu, domājot, uzskatot, ka (kāds) ieradīsies.
- beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- izmurgot Pavadīt murgos (piemēram, kādu laika posmu).
- iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (laika posmu).
- beidzot Pēc kāda (ilgāka) laika. Pēc gaidīšanas.
- drīz Pēc neilga laika.
- ātri Pēc neilga laika. Drīz.
- drīzumā Pēc neilga laika. Drīz.
- žigli Pēc neilga laika. Drīz. Ātri (2).
- Pēc ilgiem laikiem Pēc samērā ilga laika.
- beigas Pēdējais (laika) posms.
- gals Pēdējais (laika) posms. Pēdējais mirklis vai posms (kādā norisē, darbībā).
- apsviesties Pēkšņi pārmainīties, pārvērsties (par laika apstākļiem).
- formācija Periods cilvēku sabiedrības attīstībā. Sabiedrības attīstības pakāpe, stadija. Sabiedrisko parādību kopums (kādā laika periodā).
- dzinums Pieauguma daļa (augam) vienā noteiktā laika posmā. Vasa.
- attiekties Piederēt (pie noteikta laika posma).
- aizņemt Piepildīt (laika posmu ar kādu darbību, norisi).
- iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam.
- nogrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
- iestigt Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
- izmaksāt Pilnīgi samaksāt (maksājot pa daļām ilgākā laika posmā, parasti par lauku īpašumiem 19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā).
- sākums Pirmais posms, mirklis (kāda laika intervālā).
- bezlaikā Pirms (parastā, vajadzīgā vai noteiktā) laika.
- nesen Pirms neilga laika.
- nelaikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika. Priekšlaicīgi.
- Neīstā laikā Pirms noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika. Priekšlaicīgi. Nelaikā (1). Nepiemērotā, neizdevīgā laikā. Nelaikā (2).
- prioritāte Pirmtiesība (laika ziņā) uz atklājumu, izgudrojumu u. tml.
- sadalīt Plānojot, prognozējot, aprēķināt, noteikt (laika) posmus (tā) izmantošanai.
- kalendarizēt Plānot (darbību, pasākumu u. tml. kopumu) pa noteiktām laika vienībām.
- ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
- kalendārplāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām. Kalendāra plāns.
- Kalendāra plāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām. Kalendārplāns.
- Kalendāra plāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām. Kalendārplāns.
- vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vidusdaļa Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vidusposms Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- Laika sprīdis Posms šajā matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem.
- Atomu (arī kvantu) pulkstenis Precīza laika mērīšanas iekārta, kuras pamatsastāvdaļa ir atomārais vai molekulārais frekvences kvantu standarts.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā.
- jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā. Ražotspēja.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums, tā vienība spēj ražot vienā laika vienībā. Ražošanas jauda.
- Pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.
- Pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.
- pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas. Divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu).
- pusdeviņi Pulksteņa laika moments: astoņi trīsdesmit minūtes.
- pusseptiņi Pulksteņa laika moments: astoņpadsmit trīsdesmit minūtes.
- sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem.
- četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem. Sešpadsmit.
- četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts.
- astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem.
- divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts. Astoņi vakarā.
- astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts. Pulksteņa laika moments: divdesmit.
- puspieci Pulksteņa laika moments: četri trīsdesmit minūtes.
- pustrīs Pulksteņa laika moments: četrpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusvienpadsmit Pulksteņa laika moments: desmit trīsdesmit minūtes.
- pusdesmit Pulksteņa laika moments: deviņi trīsdesmit minūtes.
- pusastoņi Pulksteņa laika moments: deviņpadsmit trīsdesmit minūtes.
- četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem.
- divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem. Četrpadsmit.
- divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts.
- desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem.
- desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms pusnakts. Divdesmit divi.
- pusvienpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit divi trīsdesmit minūtes.
- pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit trīs trīsdesmit minūtes.
- pusdeviņi Pulksteņa laika moments: divdesmit trīsdesmit minūtes.
- pusdesmit Pulksteņa laika moments: divdesmit viens trīsdesmit minūtes.
- pustrīs Pulksteņa laika moments: divi trīsdesmit minūtes.
- pusviens Pulksteņa laika moments: divpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusdiena Pulksteņa laika moments: divpadsmit.
- nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija.
- pusviens Pulksteņa laika moments: nulle trīsdesmit minūtes.
- septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem.
- pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem. Septiņpadsmit.
- pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts.
- deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts.
- pusseši Pulksteņa laika moments: pieci trīsdesmit minūtes.
- pusčetri Pulksteņa laika moments: piecpadsmit trīsdesmit minūtes.
- divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
- septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc divpadsmitiem. Deviņpadsmit.
- septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts.
- pusastoņi Pulksteņa laika moments: septiņi trīsdesmit minūtes.
- pusseši Pulksteņa laika moments: septiņpadsmit trīsdesmit minūtes.
- seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc divpadsmitiem. Astoņpadsmit.
- seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts.
- astoņpadsmit Pulksteņa laika moments: sešas stundas pirms pusnakts.
- pusseptiņi Pulksteņa laika moments: seši trīsdesmit minūtes.
- puspieci Pulksteņa laika moments: sešpadsmit trīsdesmit minūtes.
- piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem.
- trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem. Piecpadsmit.
- trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts.
- deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem.
- deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms pusnakts. Divdesmit viens.
- pusčetri Pulksteņa laika moments: trīs trīsdesmit minūtes.
- pusdivi Pulksteņa laika moments: trīspadsmit trīsdesmit minūtes.
- trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem.
- viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem. Trīspadsmit.
- viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts.
- vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
- pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: vienpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusdivi Pulksteņa laika moments: viens trīsdesmit minūtes.
- puslaiks Puse no sporta spēles norisei paredzētā laika. Sporta spēles daļa, kas norisinās šajā laikā.
- puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- klasika Rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- bagāts Ražens (par laika posmu).
- Laika relejs Relejs, kas automātiski pēc noteikta laika izslēdz agregātu.
- darboties Rīkoties, veikt noteiktus pasākumus (parasti ilgākā laika posmā), lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- iet Ritēt, arī paiet (par laiku, laika posmu).
- gaita Ritums (laikam).
- kamēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem. Kamēr.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem. Līdz [3].
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem. Tikko.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības vai pirms tās).
- līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
- pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības vai pēc tās).
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- tas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- līdzko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības).
- kolīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Līdzko.
- tiklīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Tikko (3), kolīdz.
- tikko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Tiklīdz, kolīdz.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu, kurā nosaukts laika moments, kad sākusies un turpinās palīgteikumā minētā darbība, ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- meteorotropisms Saistība ar laikapstākļu maiņu, atkarība no tās.
- jūgties Saistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
- momentāns Saistīts ar laika momentu, ļoti īsu laika sprīdi.
- meteorotrops Saistīts ar laikapstākļu maiņu. Meteorotropisks.
- meteorotropisks Saistīts ar laikapstākļu maiņu. Meteorotrops.
- metronomisks Saistīts ar metronoma rādītajiem laika intervāliem, tiem raksturīgs.
- vēlākais Saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
- sinoptisks Saistīts ar prognozētiem laikapstākļiem, tiem raksturīgs.
- Skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Daudz ūdeņu aiztecējis Saka par notikumiem bagātu pagājušu laika posmu.
- Laika zobs izgrauzis, arī laika zoba izgrauzts Saka par to, kas laika gaitā ir nolietojies un kļuvis caurumains, robains u. tml.
- Nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt Saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
- Nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt Saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
- Nav laiku kur likt Saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
- Nav laiku kur likt Saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
- Laiks ir dārgs, arī katrs bridis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- Laiks ir dārgs, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- Katra minūte ir dārga, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī laiks ir dārgs Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- Katrs mirklis (arī brīdis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga, arī laiks ir dārgs Saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
- Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
- Nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja laika ir diezgan.
- Nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja laika ir diezgan.
- Pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
- Pulkstenis steidzas (biežāk skrien) Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
- Papēži deg Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
- Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
- Papēži svilst (arī deg) Saka, ja nav pacietības vai laika palikt mierā, uz vietas.
- Pulkstenis skrien Saka, ja pulkstenis ir ātrs. Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
- Atnākt slaucamai Sākt dot pienu pēc grūsnības laika.
- Nākt (arī atnākt) slaucamai Sākt dot pienu pēc grūsnības laika.
- iesākties Sākties, tikt ievadītam (par laika posmu).
- sen Samērā ilgu laiku, kopš samērā ilga laika.
- steiga Samērā liels (darbības, norises) ātrums. Apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt darbības, norises ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
- steiga Samērā liels (parasti cilvēku) virzīšanās ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt virzīšanās ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
- posms Samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- mīksts Samērā silts, patīkams (par laikposmu, laikapstākļiem, kas parasti seko aukstumam, salam).
- piemīlīgs Samērā silts, patīkams (par laiku, laikapstākļiem).
- pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
- aizsapņot Sapņos, fantāzijā nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
- Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
- Saviesīga sadzīve Sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās). Patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā).
- ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu). Sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
- ietvert Saturēt (sevī, savā sastāvā pēc apjoma, laika, vietas).
- nulle Savienojumā «nulle nulle» aiz diennakts stundas nosaukuma: norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
- puse Savienojumā ar gadalaika nosaukumu: attiecīgais gadalaiks, tā sākums.
- bez Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
- vecs Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu (kā) eksistēšanas, pastāvēšanas ilgumu.
- garš Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ilgums.
- pirmais Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
- puse Savienojumā ar skait.: apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- gan Savienojumos «laikam gan», «liekas gan», «ticamāk gan» u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas.
- diahronija Secība laika ziņā (parasti valodas attīstībā, izmaiņās).
- kompanjons Sieviete, kas buržuāziskajā sabiedrībā tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai.
- metodisks Sistemātisks. Tāds, kas laiku pa laikam atkārtojas.
- jauks Skaidrs, rāms (par laiku, laika apstākļiem). Tāds (parasti diennakts posms), kad ir skaidrs, rāms laiks.
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs). Nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
- izvilkt Spēt izdzīvot (laika posmu).
- papildlaiks Sporta spēlēs - laiks, ko piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
- Dozas jauda Starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā.
- Dozas jauda Starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā.
- vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
- nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju.
- ātri Strauji (paiet - par laika posmu subjektīvā uztverē).
- žigli Strauji (paiet) - par laika posmu subjektīvā uztverē.
- atsisties Strauji iestāties (par laika apstākļiem).
- fāze Svārstību stāvoklis kādā noteiktā laika momentā.
- mēnesis Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.
- pašreiz Šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā.
- diena Šajā laika posmā.
- pašlaik Šajā laikposmā, laika momentā, brīdī.
- caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri. Spēja laist cauri (šķidruma daudzumu noteiktā laika vienībā).
- izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
- turpmāk Tā, ka (kas) norisinās, pastāv, veidolos (parasti laika) secībā pēc kā cita.
- vidū Tā, ka kas pastāv, noris laikposmā, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- efemerīdas Tabulas, kas rāda noteiktiem laika momentiem aprēķinātus debess spīdekļu stāvokļus.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- auksts Tāds (laika posms), kad ir (samērā) zema temperatūra.
- blāzmains Tāds (laika posms), kad ir blāzma.
- bezdarbīgs Tāds (laika posms), kad nav lietderīga darba, nodarbības.
- bezmēness Tāds (laika posms), kad nespīd mēness. Tāds, kur nespīd mēness (par debesīm).
- bezzvaigžņains Tāds (laika posms), kad nespīd zvaigznes. Tāds, kur nespīd zvaigznes (par debesīm). Tumšs, apmācies.
- garlaicīgs Tāds (laika posms), kurā nav saistošu notikumu, interesantas nodarbošanās.
- atkušņains Tāds (laiks, laika posms), kam raksturīgi bieži atkušņi.
- ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
- mākoņains Tāds, kad debesis ir segtas ar mākoņiem (par laikapstākļiem).
- pērkoņains Tāds, kad ir daudz pērkona negaisu (par laikapstākļiem, laikposmu).
- nemierīgs Tāds, kad ir ļoti nepastāvīgi, mainīgi, arī postoši laikapstākļi, arī dabas katastrofas. Tāds, kas ir saistīts ar dabas katastrofām.
- pretīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- riebīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
- miglains Tāds, kad ir migla (1) - par laikapstākļiem, laikposmu.
- puteņains Tāds, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem, laikposmu).
- salnains Tāds, kad ir salna (par laikapstākļiem, laikposmu).
- sērsnains Tāds, kad ir sērsna (par laikapstākļiem, laikposmu).
- vētrains Tāds, kad ir vētra (par laikapstākļiem, laikposmu).
- viesuļains Tāds, kad ir viesulis (par laikapstākļiem, laikposmu), tāds, kur ir viesulis, arī tāds, kas ir līdzīgs viesulim.
- salts Tāds, kad ir zema temperatūra (par laikposmu). Tāds, kam ir raksturīga zema temperatūra (par laikapstākļiem).
- spirgts Tāds, kad laikapstākļi spēj izraisīt, nodrošināt šādu stāvokli (par laikposmu).
- lietains Tāds, kad līst lietus (par laika apstākļiem, laikposmu).
- bezsala Tāds, kad nav (stipra) sala (par laika posmu, laika apstākļiem).
- bezlietus Tāds, kad nav lietus (par laika posmu, laika apstākļiem).
- bezmākoņu Tāds, kad nav mākoņu (par laika posmu, laika apstākļiem) Tāds, kur nav mākoņu (par debesīm).
- skaidrs Tāds, kad nav mākoņu, miglas, dūmakas (par laikapstākļiem, laikposmu).
- beznokrišņu Tāds, kad nav nokrišņu (par laika posmu, laika apstākļiem).
- bezrasas Tāds, kad nav rasas (par laika posmu, laika apstākļiem).
- bezsalnas Tāds, kad nav salnas (salnu) - par laika posmu, laika apstākļiem.
- bezsniega Tāds, kad nav sniega vai kad sniega ir maz (par laika posmu, laika apstākļiem).
- bezvējains Tāds, kad nav vēja (par laika posmu, laika apstākļiem). Tāds, kur nav vēja (par vietu).
- bezvējš Tāds, kad nav vēja (par laika posmu, laika apstākļiem). Tāds, kur nav vēja (par vietu). Bezvējains.
- mierīgs Tāds, kad nav vēja, stihisku dabas parādību (par laikapstākļiem, laikposmu).
- rāms Tāds, kad nav vēja, stihisku dabas parādību (par laikapstākļiem, laikposmu).
- bezsaules Tāds, kad nespīd saule (par laika posmu, laika apstākļiem). Apmācies.
- viegls Tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- vējains Tāds, kad pūš vējš (par laikapstākļiem, laikposmu).
- sniegots Tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem). Šāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
- sniegains Tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem). Tāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
- saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikposmu, laikapstākļiem).
- sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu).
- epizodisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs. Tāds, kas notiek neregulāri, laiku pa laikam. Arī nejaušs.
- tveicīgs Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
- pērkons Tāds, kam ir raksturīga zibens un tā izraisītās skaņas parādības rašanās (par laikapstākļiem).
- straujš Tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu).
- slapjš Tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu). Arī mitrs (2).
- slapjdraņķīgs Tāds, kam ir raksturīgs slapjdraņķis (par laikapstākļiem, laikposmu).
- mitrs Tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu).
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- garš Tāds, kam ir samērā liels ilgums (par laika posmu). Ilgs.
- īss Tāds, kam ir samērā neliels ilgums (par laika posmu). Neilgs.
- neauglīgs Tāds, kam nav auglībai nepieciešamā sastāva, kvalitātes priekšnoteikumu (par augsni, platību). Tāds, kas neveicina auglību (par laikposmu, laikapstākļiem).
- steidzīgs Tāds, kam nav laika (piemēram, kur ilgāk palikt, uzkavēties). Arī nevaļīgs.
- nevaļīgs Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju.
- svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir (pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
- pārejošs Tāds, kas (pēc kāda laika) izzūd, neturpinās. Tāds, kas nav paliekošs.
- pavēls Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda beigām, tā pēdējo posmu. Tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda beigās, tā pēdējā posmā.
- paagrs Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu. Tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā.
- vēlīns Tāds, kas attiecas uz (laika perioda vai parādības) beigu posmu. Vēls (1).
- agrīns Tāds, kas attiecas uz (laika perioda vai parādības) sākuma posmu. Agrs (1).
- vēls Tāds, kas attiecas uz (laika perioda) beigu posmu. Tāds, kas noris (laika perioda) beigu posmā.
- agrs Tāds, kas attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu. Tāds, kas noris kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā.
- aizpagājušais Tāds, kas bijis pirms pagājušā (laika posma).
- iepriekšējs Tāds, kas bijis pirms, tagadējā, pašreizējā (par laika posmu).
- drīzs Tāds, kas būs pēc neilga laika.
- pavecs Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā ilga laika. Tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā ilga laika.
- pajauns Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā neilga laika. Tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā neilga laika.
- smags Tāds, kas iedarbojas ļoti nevēlami (par laikapstākļiem). Tāds, kad pastāv ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- ilgs Tāds, kas iegūts, radies lielākā laika posmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- bezlaika Tāds, kas iestājas vai notiek pirms (parastā, vajadzīgā vai noteiktā) laika.
- agrīns Tāds, kas iestājas, parādās, notiek pirms parastā laika. Agrs (2).
- gauss Tāds, kas ilgi turpinās, lēni iestājas vai paiet (par laiku, laika posmu subjektīvā uztverē).
- īslaicīgs Tāds, kas ilgst samērā nelielu laika posmu.
- senaizmirsts Tāds, kas ilgu laiku, kopš samērā ilga laika ir aizmirsts.
- nesens Tāds, kas ir bijis, noticis pirms neilga laika.
- sengaidīts Tāds, kas ir gaidīts ilgi, kopš samērā ilga laika.
- puspliks Tāds, kas ir ģērbies plāni, neatbilstoši laikapstākļiem. Tāds, kas ir ģērbies trūcīgi, nabadzīgi.
- pajauns Tāds, kas ir iegādāts kopš samērā neilga laika. Tāds, kas ir samērā labi saglabāts.
- pavecs Tāds, kas ir iegādāts pirms samērā ilga laika. Tāds, kas ir mazliet, daļēji nolietots.
- pajauns Tāds, kas ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās pirms samērā neilga laika.
- stādāms Tāds, kas ir izdevīgs (kā) stādīšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
- svaigs Tāds, kas ir izveidots, radīts vai ir izveidojies, radies pirms neilga laika, nav pārveidojies, ieguvis citas īpašības (piemēram, par veidojumiem, vielām, to īpašībām).
- sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu, tvaiku, tā plūsmu). Tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem). Arī tveicīgs, spiedīgs (1).
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu). Tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- pārlaicīgs Tāds, kas ir mūžīgs, nezūdošs. Tāds, ko neskar laika ritums.
- toreizējs Tāds, kas ir noticis, pastāvējis laikposmā, laika momentā, no kura ir pagājis samērā ilgs laiks.
- beidzamais Tāds, kas ir pie laika vai iespēju robežas, tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma.
- izdevīgs Tāds, kas ir piemērots, ērts, labvēlīgs kā veikšanai (par laiku, laika apstākļiem).
- pagaidu Tāds, kas ir pieņemts darbā, kam ir uzdots ko veikt līdz laikam, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
- vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
- sens Tāds, kas ir radīts, radies, bijis pirms samērā ilga laika (piemēram, pirms vairākiem gadiem, gadu desmitiem) un (parasti) pastāv joprojām.
- pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika. Tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
- nemīlīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikapstākļiem, laikposmu).
- steidzīgs Tāds, kas ir saistīts ar laika trūkumu (par laikposmu).
- hronoloģisks Tāds, kas ir veidots, sakārtots laika secībā. Tāds, kas attiecas uz laika secību.
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm). Tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- bēdīgs Tāds, kas izraisa drūmu, skumju garastāvokli (par laiku, laika apstākļiem, apkārtni).
- sūrs Tāds, kas izraisa ko nevēlamu (parasti par laikapstākļiem).
- urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, vēlēšanos darboties (piemēram, par laika apstākļiem).
- skaudīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas (parasti par laikapstākļiem).
- skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas. Arī jauks.
- vecs Tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis. Tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā.
- trofeja Tāds, kas kara laika ir ieguls no pretinieka.
- nedziestošs Tāds, kas laika gaitā neizzūd. Tāds, kas vienmēr saglabājas.
- paliekams Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību. Arī nezūdošs, neiznīkstošs.
- paliekošs Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību. Arī nezūdošs, neiznīkstošs. Paliekams (2).
- nelabvēlīgs Tāds, kas nav piemērots (organisma) attīstībai, neveicina to (piemēram, par vidi, laikapstākļiem).
- garš Tāds, kas noris ilgāku laika posmu, tāds, kas tiek veikts ilgāku laika posmu.
- straujš Tāds, kas noris īsā laika sprīdī, arī pēkšņi, intensīvi (par procesu, darbību).
- pavēls Tāds, kas noris mazliet pēc parastā laika.
- paagrs Tāds, kas noris mazliet pirms parastā laika.
- pāragrs Tāds, kas noris pirms parastā laika, priekšlaicīgi (par norisēm dabā).
- agrs Tāds, kas noris pirms parastā laika. Priekšlaicīgs, pāragrs.
- īss Tāds, kas noris samērā nelielā laika posmā, tāds, kas tiek veikts samērā nelielā laika posmā.
- vēls Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika. Tāds, kas noris pēc pieļaujamā laika.
- vēlīns Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika. Vēls (2).
- ilgs Tāds, kas noris, pastāv lielu laika posmu.
- ilgs Tāds, kas noris, pastāv noteiktu laika posmu.
- turpmāks Tāds, kas norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
- kārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas, rodas laiku pa laikam.
- diena Tāds, kas notiek, darbojas šajā laika posmā.
- pašreizējs Tāds, kas notiek, pastāv šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā.
- īstermiņa Tāds, kas paredzēta laika posmam, kurš nav ilgāks par 12 mēnešiem.
- ilgtermiņa Tāds, kas paredzēts ilgākam laikam.
- ātrs Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī.
- žigls Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī. Ātrs (1).
- straujš Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī. Arī ātrs (1).
- lēnīgs Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī (parasti par straumi, gaisa plūsmu).
- lēns Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī.
- ilglaika Tāds, kas pastāv ilgu laiku. Tāds, kas paredzēts ilgam laikam.
- pagaidu Tāds, kas pastāv, noris līdz laikam, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
- priekšlaicīgs Tāds, kas pastāv, noris pirms paredzētā, noteiktā, parastā laika.
- vasara Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
- ziema Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
- pavasaris Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai. Tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- rudens Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai. Tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- periodisks Tāds, kas regulāri atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laika sprīža. Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kura darbība atkārtojas noteiktā veidā.
- mirklīgs Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi. Ļoti ātri pārejošs. Acumirklīgs.
- grūts Tāds, kas saistīts ar smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par laiku, laika posmu).
- pēcdarbs Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc darba, arī pēc darba laika izbeigšanās.
- pēcgarantijas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc garantijas laika izbeigšanās.
- pēcpusdiena Tāds, kas sākas, pastāv, noris šādā laikaposmā.
- garš Tāds, kas šķiet paildzināts (par laiku, laika posmu).
- svaigs Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē. Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms. Arī savdabīgs, neikdienišķs.
- pagaidu Tāds, ko ir paredzēts izmantot līdz tā aizstāšanai ar ko citu (parasti ar ko labāku, ilgākam laikam paredzētu).
- ziemcietīgs Tāds, ko neietekmē samērā zema temperatūra un citi nelabvēlīgi ziemošanas laika apstākļi (par augiem).
- sens Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
- jaunapgūts Tāds, ko saimnieciski izmanto tikai kopš neilga laika (parasti par zemi).
- dundurains Tāds, kur ir daudz dunduru (par vietu). Tāds, kad ir daudz dunduru (par laiku, laika posmu).
- dūmakains Tāds, kur ir dūmaka (1) - par gaisu, debesīm u. tml. Tāds, kad ir dūmaka (1) - par laiku, laika posmu.
- straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību). Tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
- steidzīgs Tāds, kurā izpaužas laika trūkums, nevaļa.
- laiks Tāds, kura nozīmē ir ietverts laika nojēgums (parasti par gramatiskajām formām).
- straujš Tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi. Tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties. Arī ātrs (2).
- straujš Tāds, kurā ūdens plūstot veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par ūdenstilpi, parasti upi).
- taisns Tāds, pa kuru visīsākā laika sprīdī var nokļūt līdz kādai vietai (par ceļu).
- Vidējais paātrinājums Taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- Vidējais paātrinājums Taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
- viendienis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- viendienītis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei.
- rekreācija Telpa atpūtai, arī brīvā laika pavadīšanai.
- radioraidījums Tematisks, noteiktam laikam paredzēts radiofonisks raidījums.
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
- beidzamais Tikko pagājušais (laika posms). Tāds (laika posms), kas vēl turpinās līdz šim brīdim.
- tikšķināt Tikšķot mērīt (laika sprīžus) - par pulksteni.
- ciest Tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām.
- pāriet Turpinoties pakāpeniski pārvērsties par ko citu (par nokrišņiem, vēju, laikapstākļiem).
- beigties Tuvoties nobeigumam (par laika posmu).
- Būt (arī stāvēt, klauvēt, klaudzināt) pie durvīm, arī būt durvju priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laika posmu, notikumiem).
- nākt Tuvoties, sākties (par laikapstākļiem). Parādīties, parasti virs apvāršņa (par sauli).
- Ūdens caurplūdums Ūdens daudzums, kas izplūst caur ūdenstilpi noteiktā laika vienībā.
- Ūdens caurtece Ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
- Ūdens režīms Ūdens līmeņa, caurplūduma, temperatūras u. tml. raksturojumu maiņas noteiktā laika vienībā.
- noglūnēt Uzmanīgi, piesardzīgi vērojot, izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momenta).
- Izsvītrot no dzīves Uzskatīt par pilnīgi nenozīmīgu (piemēram, laika posmu).
- nēsāt Vairākkārt vai ilgāku laika nest (parasti dažādos virzienos).
- koplaiks Vairāku vai daudzu laika sprīžu summa (parasti sporta sacensībās).
- gars Valdošie uzskati, tendences (attiecīgajā laikā, laika posmā).
- rekonversija Valsts ekonomikas pārkārtošana pēckara periodā mierlaika produkcijas ražošanai.
- slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņai noteiktā laika vienībā.
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā atkarā no gadalaika maina virzienu.
- Pēc tam Vēlāk. Tad, kad ir izbeidzies kāds laikaposms. Tag, kad ir izbeigusies kāda darbība, process, stāvoklis
- nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
- mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu, laikapstākļiem).
- debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā.
- ceturksnis Viena (laika posma) ceturtdaļa.
- Uguns blīvums Vienā laika vienībā izšauto šāviņu, ložu skaits uz noteikta garuma frontes joslu vai noteikta lieluma laukumu.
- Vienā laikā Vienā un tajā pašā laika momentā, laika sprīdī.
- Vienā laikā Vienā un tajā pašā laika momentā, laika sprīdī.
- gadsimts Vienība kādā laika skaitīšanas sistēmā - 100 gadu ilgs laika posms.
- olimpiāde Vienība sengrieķu laika skaitīšanas sistēmā - četrus gadus ilgs laika posms.
- sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
- Beigu punkts Vieta, arī laika moments, kurā beidzas kāda kustība, norise u. tml.
- sākumpunkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml. Sākuma punkts.
- Sākuma punkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml. Sākumpunkts.
- Sākuma punkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml. Sākumpunkts.
- tā Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu.
- tad Virsteikumā norāda uz laikposmu, laika momentu, kas ir saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laikposmu, laika momentu vai ko konkretizē laika apstākļa palīgteikums.
- augs Viss (par kādu laika posmu).
- apaļš Viss (par laika vienībām). Vesels.
- eolīts Vissenākais laika posms cilvēces kultūrā.
- hronoloģija Zinātne par laika mēriem.
- grimt Zust, beigties, (par parādībām sabiedrībā, laika posmu).
laika citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV