Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pulkstenis
pulkstenis -ņa, v.
1.Ierīce laika mērīšanai.
PiemēriMehāniskais pulkstenis.
Stabili vārdu savienojumiAr pulksteņa precizitāti.
2.novec. Zvans (parasti neliels).
Piemēri..kad pagalmā sāka skanēt pulksteņi un gar staļļa stūri, griezdamās sniegā, čirkstēja kamanu slieces, vecais Ilgums nevarēja nociesties gultā.
Avoti: 6-2. sējums