laizīt
laizīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
PiemēriGovis nesteigdamās plūc mīksto zāli. Citām vairs nemaz negribas ēst; tās sastājušās piesaule un laiza viena otrai kaklu.
- Govis nesteigdamās plūc mīksto zāli. Citām vairs nemaz negribas ēst; tās sastājušās piesaule un laiza viena otrai kaklu.
- Starp tām [puķēm] sēdēja liels, pelēks runcis un omulīgi laizīja mīkstās ķepiņas ar savu sarkano mēli.
- No rozes bija tik daudz kā lepnais vārds un plati, cieti dzelkšņi. Nolauzusi ziedu, meitene pēc tam laizīja sadurto pirkstu.
- pārn. Es redzēju, kā klinšu plaisas laiza Balts upes vilnis.
- Cūku gani gaļu ēda, pirkstu galus laizīdami.
Stabili vārdu savienojumiĒd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams.
- Ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams — Saka, ja ēd ar lielu patiku.
1.1.Ēst, ņemot barību šādā veidā.
PiemēriLaizīt krējumu.
- Laizīt krējumu.
- Govs laiza sāli.
- ..uz koferīša vāka bija nokrauta vesela kārta ar saldējumiem. ..Un abi [zēni] nostājās viens otram pretim un kāri laizīja saldo, ledaino, aromātisko masu.
1.2.pārn. Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
Piemēri..liesmas negribīgi un kūtri sāk laizīt lietū izmirkušos kokus, dēļu galus un mietus..
- ..liesmas negribīgi un kūtri sāk laizīt lietū izmirkušos kokus, dēļu galus un mietus..
- Vienlaikus ar dūmiem uzplaiksnīja arī uguns. ..Zilsārtas liesmiņas kāri laizīja pažobeli.
Avoti: 4. sējums