Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lakatiņš
lakatiņš -a, v.
1.Dem. → lakats.
2.Neliels galvas apsegs – parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
PiemēriLiene savā kaktiņā apāva kājas, apsēja tīru lakatiņu un paņēma villaini.
  • Liene savā kaktiņā apāva kājas, apsēja tīru lakatiņu un paņēma villaini.
  • Anna izskrēja no klēts kā vējš, izspūrušos matus zem lakatiņa atpakaļ bāzdama.
  • Sarkani puķotais lakatiņš bija noslīdējis Anitai no galvas un plīvoja ap kaklu.
Avoti: 4. sējums