lapotne
lapotne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Lapu kopums (parasti kokam, krūmam).
PiemēriBieza lapotne.
- Bieza lapotne.
- Kupla lapotne.
- Ozola lapotne.
- Ceriņkruma lapotne.
- Lapotņu šalkoņa.
- ..apsūnojušie salmu jumti saplūda ar apkārt zaļojošo simtgadīgo liepu, kļavu un ošu ēnainajām lapotnēm.
- Tur [dārzos] auga koki, kuru melnzaļajās lapotnēs mirdzēja dzelteni un oranži augļi..
1.1.parasti vsk. lapu vainagu Kopums.
PiemēriPašā apvāršņa malā, jau tālu aiz upes, stiepās birzs: divas platas, krāsainas svītras - zaļā lapotne un balti pelēcīgā stumbru rinda.
- Pašā apvāršņa malā, jau tālu aiz upes, stiepās birzs: divas platas, krāsainas svītras - zaļā lapotne un balti pelēcīgā stumbru rinda.
- Ciemalds atskatījās uz veco māju, bet dārzs to ātri ieslēpa savā lapotnē.
- Bija patīkami ieelpot vasaras silto gaisu, ko atvēsināja spirgts vējš no jūras, viegli čabinādamies liepu alejas kuplajā, zaļajā lapotnē.
Avoti: 4. sējums