Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lapreņģe
lapreņģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.
1.Liela, gara siļķu dzimtas zivs ar melniem plankumiem uz ķermeņa sāniem.
2.Skalla.
3.apv. Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas.
Avoti: 4. sējums