lasītprasme
lasītprasme -es, s.; parasti vsk.
Prasme lasīt [1] (1).
PiemēriKad pirmās lasītprasmes mokas bij pāri, drīz vien pieķēros grāmatām.
- Kad pirmās lasītprasmes mokas bij pāri, drīz vien pieķēros grāmatām.
- Ar cieņu tiek gleznots cilvēks pie grāmatas.., sieviete un grāmata, pirmā skolotāja, bērni, kuri alkaini tiecas pēc lasītprasmes.
- Skolēni ir čakli lasītāji, turpretī pirmsskolas vecuma mazuļus mātes necenšoties apmācīt lasītpragmē.
Avoti: 4. sējums