lasāms
lasāms -ais; s. -a, -ā.
1.Divd. → lasīt [1].
2.parasti ar not. galotni Tāds, kas paredzēts lasīšanai.
PiemēriPusstundu izcīnījies ar lasāmo gabalu un to, kā pienākas, noveicis, pātarnieks dod zīmi, ka nelaiķe var sākt pēdējo ceļojumu.
- Pusstundu izcīnījies ar lasāmo gabalu un to, kā pienākas, noveicis, pātarnieks dod zīmi, ka nelaiķe var sākt pēdējo ceļojumu.
Stabili vārdu savienojumiLasāmais gabals. Lasāmā grāmata.
- Lasāmais gabals novec. — Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā). Teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā).
- Lasāmā grāmata — Mācību grāmata, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātniski, publicistiski raksti.
3.lietv. nozīmē: lasāmais, -ā, v. Tas, kas paredzēts lasīšanai (parasti grāmata, žurnāls, laikraksts).
PiemēriAtrazdams Marijā kāru lasītāju, Alksnis viņai piegādāja lasāmo - žurnālus un grāmatas.
- Atrazdams Marijā kāru lasītāju, Alksnis viņai piegādāja lasāmo - žurnālus un grāmatas.
- «..vai tev ir līdzi kāds lasāmais? Grāmatas?»
3.1.Tas (teksts, grāmata u. tml.), ko pašreiz lasa.
PiemēriVecais ormanis sēdēja pie balti apklāta galda un lasīja «Cīņu».. Kad ienāca Rupainis, viņš pašķielēja pāri lapas malai un.. aizsedzas atkal ar lasāmo.
- Vecais ormanis sēdēja pie balti apklāta galda un lasīja «Cīņu».. Kad ienāca Rupainis, viņš pašķielēja pāri lapas malai un.. aizsedzas atkal ar lasāmo.
- Mazais Brenners sēdēja aiz rakstāmgalda, šķirstīdams papīrus, un lasāmajam sekoja ar asām galvas kustībām.
Avoti: 4. sējums