lasīties2
lasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Pulcēties, nākt, braukt kopā.
PiemēriSapulce izziņota piektdienā, deviņos no rīta. Bet ļaudis sāk lasīties tikai ap desmitiem.
1.1.Pulcēties (baros) — par dzīvniekiem.
PiemēriJā, jā, strazdi jau lasās pulkos..
2.sar. Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
PiemēriŠodien viņš nekavēsies līdz vēlai tumsai, viņš atstās visu pilnā kārtībā un lasīsies prom.
2.1.parasti pavēles izteiksmē; vienk. Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
Piemēri«Tūliņ lasies mājās, saproti! Un nevienam nesaki, ka biji pie manis. Pats iedzēri, un cauri.»
3.trans.; novec. Izvēlēties, izraudzīties.
PiemēriNu būt' [būtu] vaļas lasīties Patīkama tēva dēla.
3.1.intrans.
PiemēriGrāfs Rīders: Kad tu domā, ka viņa nebūtu mierā ar manu rakstvedi, tad lai atvēlu lasīties starp maniem pils ļaudīm..
Stabili vārdu savienojumiLasīties (arī laisties) lapās (retāk krūmos).
Avoti: 4. sējums