lasītājs
lasītājs -a, v.
lasītāja -as, s.
1.Darītājs → lasīt [1].
2.Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.).
PiemēriIkviens baltkrievu prozaiķa.. stāsts iekustina (un aizkustina) lasītāju simtus un tūkstošus, izraisot plašas atsauksmes lasītājos un literatūrkritikā.
2.1.Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
PiemēriLaikraksta «Cīņa» lasītāji.
3.Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
PiemēriLasītāja karte.
Stabili vārdu savienojumiLasītāju konference.
4.Daiļlasītājs, daiļrunātājs.
Piemēri«Cik daudz tomēr lasītājs pieliek no sevis,» viņa teica. «Citā izpildījumā tas būtu it kā cits dzejolis. Cik dažādi lasītāji, tik dažādu dzejoļu, lai gan panti vieni un tie paši.»
Avoti: 4. sējums