Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lauma
lauma -as, s.; mit.
Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību.
PiemēriAi, klusums [mežā] pilns maigākās sievišķības. No katra krūma, šķiet, atraisīsies kāda lauma.
Avoti: 4. sējums