lauķis
lauķis -ķa, v.
lauķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.; sar.; niev.
Laucinieks.
PiemēriIndra nodomās, ka.. esmu pastulbs lauķis.
- Indra nodomās, ka.. esmu pastulbs lauķis.
- «Labāk pastāsti, kā jums gāja pa Vecumniekiem.» - «Pie lauķiem? Viss kārtībā.»
- Esmu lauķe, kas pie laukiem un mežiem pieradusi. Lauku ļaudis man tuvāki.
Avoti: 4. sējums