Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
legāts2
legāts -a, v.; jur.
Testamentā dots īpašs uzdevums (par labu kādam), kas jāizpilda mantiniekam.
PiemēriTestators ir tiesīgs uzlikt testamentārajam mantiniekam kādas saistības izpildīšanu (legātu) par labu vienai vai vairākām personām (legatārijiem), kas iegūst tiesības prasīt šīs saistības izpildīšanu.
Avoti: 4. sējums