lempīgs
lempīgs -ais; s. -a, -ā
lempīgi apst.
1.Neveikls, tūļīgs.
PiemēriLempīgs zēns.
- Lempīgs zēns.
- Lempīgs suns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..tas [vīrietis] bija ap trīsdesmitiem, uzkumpis, lempīgu gaitu, it kā visu dienu staigājis salīcis aiz arkla.
- ..tas [vīrietis] bija ap trīsdesmitiem, uzkumpis, lempīgu gaitu, it kā visu dienu staigājis salīcis aiz arkla.
- ..viņi ielēja sunēnam pienu un nevarēja vien nopriecāties par tā neveiklajām, lempīgajām kustībām.
- Ķepām stiegot vēl nenomīņātajā sniegā, kucēni lempīgi un jūsmīgi lumpačoja pa ietvi..
Avoti: 4. sējums