lišķēt
lišķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Liekulīgi slavēt, nepamatoti cildināt (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
PiemēriMan negribas ne glaimot, ne lišķēt kādam, bet tāda nu ir tā patiesākā sajūta, ka es ilgi dzīvoju festivāla «Jūras pērle» noskaņā.
Avoti: 4. sējums