lielums
lielums -a, v.
1.Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
PiemēriPriekšmeta lielums.
Stabili vārdu savienojumiBezgalīgi liels lielums. Bezgalīgi mazs lielums.
1.1.Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
PiemēriPriedes galotnē ar troksni ielaižas putns. Tāds skaists, zilgansārts, vārnas lielumā.
1.2.Standartizēts apmērs (parasti ap ģērbam, apaviem). Šāda apmēra numurs.
PiemēriKurpes [veikalā] bija sakārtotas pēc lielumiem, katrs numurs atsevišķi.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → liels5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSajūsmas lielums.
Stabili vārdu savienojumiLieluma mānija.
3.parasti vsk. Vispārināta īpašība → liels8, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..ar vien skaidrāk redzam, ka Tēvijas kara lielums vēsturē ir nesalīdzināms..
4.parasti vsk. Izcili pozitīvu personības īpašību kopums.
Piemēri..dzeja liecina, ka ne jau rindu skaits nosaka dzejnieka lielumu, bet gan domu briedums, drosme un emocionālais spēks, kas ieslēpts vārsmās..
5.sar. Vairums. Lielākā daļa.
PiemēriPēc pus dienas.. siens jābāž šķūnī. ..Pēc divām stundām tikai lielums ir paveikts..
Avoti: 4. sējums