lielība
lielība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTukša lielība.
- Tukša lielība.
- Visi šie [bruņinieku] stāsti ir nebeidzama virkne brīnumu, lielības, melu un pārdabisku varoņdarbu..
- Viņš skatās pasaulē ar mazizglītota cilvēka lielību, domādams, ka visu izšķir pats, kaut īstenībā nekā izšķirt un nolemt neprot.
Stabili vārdu savienojumiLielība naudu nemaksā.
- Lielība naudu nemaksā idioma — Saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās.
- Lielības gailis (retāk kule, maiss) idioma — sar. Lielīgs cilvēks.
Avoti: 4. sējums