lietišķība
lietišķība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → lietišķs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSarunu lietišķība.
- Sarunu lietišķība.
- Darbinieku lietišķība.
- Darba lietišķība.
2.Vispārināta īpašība → lietišķs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMēbeles kvalitātes galvenā mēraukla ir tās lietišķība.
- Mēbeles kvalitātes galvenā mēraukla ir tās lietišķība.
Avoti: 4. sējums