lišķēt
lišķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Liekulīgi slavēt, nepamatoti cildināt (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
PiemēriMan negribas ne glaimot, ne lišķēt kādam, bet tāda nu ir tā patiesākā sajūta, ka es ilgi dzīvoju festivāla «Jūras pērle» noskaņā.
- Man negribas ne glaimot, ne lišķēt kādam, bet tāda nu ir tā patiesākā sajūta, ka es ilgi dzīvoju festivāla «Jūras pērle» noskaņā.
- Tautiskie vadoņi un viņu rakstnieki glaimodami lišķē tautai, slavinādami tās tikumus, sevišķi čaklumu un paklausību kunga darbos, un solīdami tai gaišāku nākotni.
Avoti: 4. sējums