lišķība
lišķība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriOzols gandrīz jau paspēra kāju uz Augusta ratu pusi, bet tad viņā sakustējās.. riebums pret glumo lišķību, kas spīdēja cauri katram tā vārdam, katrai kustībai.
- Ozols gandrīz jau paspēra kāju uz Augusta ratu pusi, bet tad viņā sakustējās.. riebums pret glumo lišķību, kas spīdēja cauri katram tā vārdam, katrai kustībai.
- «..dažkārt tevī nomanāma arī tāda kā lišķība. Meistars pienāk klāt, tu tā luncinies, kļūst pat nepatīkami skatīties...»
- Pakalpīgs un padevīgs, pazemīgs un iztapīgs, laipnībā viņš ceļos krīt, lišķība tā dabā mīt.
Avoti: 4. sējums