lišķīgs
lišķīgs -ais; s. -a, -ā
lišķīgi apst.
1.Tāds, kas liekulīgi slavē, nepamatoti cildina (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
PiemēriUn kāda lišķīga bērnu māte, iedomādamās, ka nākamgad savu zeņķi pie Lienes varēšot nodot ganos, viņai tikko nenobučoja roku.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViņa neuzticīgi raugās pretī, bet sarkani krāsotā mute pavērusies lišķīgā smaidā.
Avoti: 4. sējums