Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ložberis
ložberis -ra, v.; novec.
Ložmetējs.
PiemēriInts bija bēgļu bērns - negantā drūzmā un šauteņu un ložberu sprakšķienos pazaudējis savus vecākus.
  • Ints bija bēgļu bērns - negantā drūzmā un šauteņu un ložberu sprakšķienos pazaudējis savus vecākus.
  • Nāvei apnika šis mānīgais klusums. Tā iebrēcās simtu lielgabalu un mīnmetēju rīklēm, klabināja zobus ložberu un automātu sprakstošajā ugunī..
Avoti: 4. sējums