Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ložberis
ložberis -ra, v.; novec.
Ložmetējs.
PiemēriInts bija bēgļu bērns - negantā drūzmā un šauteņu un ložberu sprakšķienos pazaudējis savus vecākus.
Avoti: 4. sējums