Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ložmetējs
ložmetējs -a, v.
Automātisks ātršāvējs ierocis galvenokārt dzīvā spēka iznīcināšanai ar lodēm.
PiemēriRokas ložmetējs.
Stabili vārdu savienojumiBer kā ložmetējs (arī kā no ložmetēja).
Avoti: 4. sējums