lodāt
lodāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.parasti 3. pers. Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
PiemēriKas redzējis lodājam čūsku, tas būs ievērojis, ka rāpulis groza galvu uz visām pusēm.
1.1.Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) — par dzīvniekiem, kam ir kājas.
Piemēri..lielas, brūnas bites apkārt [medus] podam lodā.
2.Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriZēni lodā pa pažobelēm.
2.1.Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
PiemēriTāpat rāpus lodājot, [zēnam] izdodas savākt dažus zarus..
2.2.Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
PiemēriViņi lodāja ap dzirnavām un skatījās pa visiem logiem, bet iekšā tiešām bija tikai aizmirstība un putekļi.
3.parasti 3. pers. Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem).
PiemēriLēna vēsma lodāja pa Salu un susināja karavīru apģērbus.
3.1.Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) — par nepatīkamām sajūtām.
PiemēriAusis sīca, un ap deniņiem lodāja trula sāpe.
Avoti: 4. sējums