logs
logs -a, v.
1.Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
PiemēriIstabas logs.
Stabili vārdu savienojumiAkls logs. Iekārties logā.
1.1.Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai. Ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
PiemēriIelikt jaunceltnei logus.
Stabili vārdu savienojumiIekarināt logus. Izsist (arī izdauzīt) logu.
2.tehn. Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
PiemēriIeplūdes logs.
3.Atvere, sprauga (augu audzē).
PiemēriJa pamežā sastopams pīlādzis, ieva, plūškoks, korinte un citi ziedoši kokaugi, audzes vainagu klājā rada logus, lai izveidotos šo kokaugu grupas un tās saņemtu pietiekami daudz gaismas.
4.sar. Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam.
PiemēriPar «logiem» dzelzceļnieki sauc starplaiku, kad pa sliežu ceļiem nebrauc sastāvi. Šādi logi mēdz būt gan dienā, gan naktī un ilgst no dažām desmit minūtēm līdz pāris stundām.
Avoti: 4. sējums