lustēt
lustēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; novec.
Lustēties.
PiemēriCitas meitas nedziedāja, Kam zināmi arājiņi; Es dziedāju, es lūst eju, Man vēl auga nezināms.
- Citas meitas nedziedāja, Kam zināmi arājiņi; Es dziedāju, es lūst eju, Man vēl auga nezināms.
- pārn. «..zivs jau nekad visu dienu neturas vienā augstumā. Naktī, kad reņģe lustē, tā uznāk gandrīz pie pašas augšas..»
Avoti: 4. sējums