lādzīgs
lādzīgs -ais; s. -a, -ā
lādzīgi apst.; sar.
1.Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs. Lāga (1).
PiemēriTas [tēvocis] bija lādzīgs, labsirdīgs cilvēks. Viņš audzināja bāreņus kā paša bērnus.
- Tas [tēvocis] bija lādzīgs, labsirdīgs cilvēks. Viņš audzināja bāreņus kā paša bērnus.
- Koliksons [ārsts] viņu kopa tik uzmanīgi, ka kad no tā būtu atkarīga nevis Ako: bet viņa paša dzīvība. Tas bija jauns, lādzīgs cilvēks..
1.1.Tāds, kas izturas mierīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
PiemēriLādzīgs suns.
- Lādzīgs suns.
2.parasti nolieguma teikumos Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām. Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā. Lāga (3).
Piemēri..labi zināms, ka vakara puse nekāda lādzīga ogošana un sēņošana neiznāk.
- ..labi zināms, ka vakara puse nekāda lādzīga ogošana un sēņošana neiznāk.
- «Ar ko jūs makšķerējat? Mēs te neatrodam nekādas lādzīgas ēsmas...»
- «..man nav lādzīga uzvalka, bet kas par to?»
Avoti: 4. sējums