lāpīties
lāpīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
PiemēriMizas māte sēdēja pie maza galdiņa.. un lāpījās. Uz galdiņa bija sakrauta liela guba ielāpu.. un divas applīsušas papīra lādītes ar pogām.. un diegu kamoliņiem, kuros bija sadurtas adatas.
- Mizas māte sēdēja pie maza galdiņa.. un lāpījās. Uz galdiņa bija sakrauta liela guba ielāpu.. un divas applīsušas papīra lādītes ar pogām.. un diegu kamoliņiem, kuros bija sadurtas adatas.
- Sievietes vērpj, ada vai lāpās.
- ..Diegi vieni [vien] karājāsi [karājās], Kur vakar lāpījies.
2.sar. Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
PiemēriViņam trūka pietiekošā rīcības kapitāla, tā ka vajadzēja visādi lāpīties, nokavēt procentus, aizķert no kasei piederīgās mēbeļu magazīnas naudas..
- Viņam trūka pietiekošā rīcības kapitāla, tā ka vajadzēja visādi lāpīties, nokavēt procentus, aizķert no kasei piederīgās mēbeļu magazīnas naudas..
- Cik ilgi mēs tā lāpīsimies ar tām rokraksta burtnīciņam? Pulciņiem ar desmit - divdesmit pietiek, bet kur tad paliek visa tā lielā masa?
- Tikai šogad atveda mājās vienu otru kārtīgu mēbeles gabalu, visu laiku šā tā lāpījās.
Avoti: 4. sējums