lāsmojums
lāsmojums -a, v.
1.Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
PiemēriDārgakmens lāsmojums.
- Dārgakmens lāsmojums.
- Rasas piliena lāsmojums saulē.
- Upes lāsmojums mēnesnīcā.
- Ar spožu varavīksnes lāsmojumu, kas atgādina pāva spalvas, mirdz labradors.
- Prožektoru stari uz krāsainajām metālu joslām rada neatkārtojamu gaismas lāsmojumu.
- pārn. Daudzās vietās [romānā] rakstnieks gluži pareizi uztaustījis dzīves patiesības zelta lāsmojumus..
1.1.Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
PiemēriMeža balodim nav baltu spalvu. Galva, kakls un mugura tam zilganpelēka, uz krūtīm skaists sārts laukums ar zaļgani zaigojošu lāsmojumu.
- Meža balodim nav baltu spalvu. Galva, kakls un mugura tam zilganpelēka, uz krūtīm skaists sārts laukums ar zaļgani zaigojošu lāsmojumu.
- Keramikā valdzina tieši glazūru lielā krāsainība, to dažādais vizuļojums.. un.. grūti paredzamās, apdedzinot radušās krāsu un lāsmojumu nejaušības.
1.2.Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās.
PiemēriZibens lāsmojums.
- Zibens lāsmojums.
- Ugunskura liesmu lāsmojumi.
Avoti: 4. sējums