līdztekus
līdztekus apst.
līdzteku apst.
1.Paralēli, līdzās, ieblakām (virzīties).
PiemēriIet līdztekus.
1.1.Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam).
PiemēriTeritorija sadalīta divos līmeņos, kurus atdala līdztekus jūrai izveidotā magnoliju aleja.
2.Reizē, vienlaikus.
PiemēriGalvenais virziens [saimniecībā] - piena un gaļas ražošana, līdztekus tam graudkopība un kartupeļu audzēšana.
Avoti: 4. sējums