līt
līt parasti 3. pers., līst, pag. lija; intrans.
1.Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu). Būt nokrišņiem lietus veidā.
PiemēriVakar lija lietus.
- Vakar lija lietus.
- Ilgi nav lijis lietus.
- Šodien līst.
- Stipri līst.
- Drīz atkal līs.
- Otrā dienā atkal sāka līt smalks, biezs lietus, kāds lija jau mēnešiem ilgi.
- ..lietus lija un lija - bez apstājas, bez atelpas, gan smalki un kaitinoši smidzinot, sijājot kā ar sietu, gan reizēm gāžot kā ar spaini.
- Aizezere jau balta - tur līst. Sāk ar pie mums krist pa retai pilei.
- Visu dienu lija, ielās sakrājās lielas peļķes, notekās burbuļodams gāzās ūdens. Debess bija pelēka un vienmuļa.
- pārn. ..Labrīti, labdienas, smiekli Mirdzošā lietū līst...
Stabili vārdu savienojumiLīt (arī gāzt) (kā) (ar) spaiņiem.
- Līt (arī gāzt) (kā) (ar) spaiņiem idioma — Ļoti spēcīgi līt.
1.1.Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
PiemēriUz lapām migla smalki līst, Līdz ceļiem slapē drānas..
- Uz lapām migla smalki līst, Līdz ceļiem slapē drānas..
- Un tīra, balta rasa no ievu krūma līst dvēselē.
2.Tecēt, plūst (par samērā nelielu šķidruma daudzumu).
PiemēriŪdens līst starp pirkstiem.
- Ūdens līst starp pirkstiem.
- Vīns līst pāri glāzes malai.
- Tikai Salenieku Andrievs, kreklā izmeties, vienmērīgi cilā airēs [airus], ūdens lāsēm kā sudrabam vienmuļīgi līstot atpakaļ rāmajā upes līmenī..
- Kad.. [izbēgušais gūsteknis] beidzot izkāpa krastā, ūdens straumēm lija no viņa nometnes zīmēm apšūtā tērpa.
- ..gatava želeja no karotes nelīst kā ūdens, bet nopil pikās.
Stabili vārdu savienojumiLīst asinis.
- Līst asinis idioma — Saka, ja notiek asinsizliešana.
2.1.Strauji ritēt, pilēt (par asarām, sviedriem).
PiemēriTikai, kad sasalušie zemes gabali sāka birt uz zārka vāka, viņam likās, ka viņu pašu tur apraktu, un asaras nevaldāmi sāka viņam līt pār vaigiem.
- Tikai, kad sasalušie zemes gabali sāka birt uz zārka vāka, viņam likās, ka viņu pašu tur apraktu, un asaras nevaldāmi sāka viņam līt pār vaigiem.
- ..sviedri viņam aumaļām līst no pieres un vaigiem, krekls slapjš kā mērcēts.
- Es labprāt pašlaik gribētu.. pastrādāt tā.., lai līst sviedri un aptrūkst elpa.
Stabili vārdu savienojumiLīst sviedri.
- Līst sviedri idioma — Saka, ja smagi strādā (parasti fiziski).
3.Izplatīties (par gaismu).
PiemēriViņš iznāk ap stūri saulē. Uz acumirkli viņam jāpiemiedz acis no tā spilgtuma, kas te līst pār baltajiem celiņiem un rasotiem krūmājiem.
- Viņš iznāk ap stūri saulē. Uz acumirkli viņam jāpiemiedz acis no tā spilgtuma, kas te līst pār baltajiem celiņiem un rasotiem krūmājiem.
- Cik spulgi mirdzēja zvaigznes tumšajās debesīs! Zilgana gaisma lija šurp no tās vistālākās un spožākās.
- Kāds logs bija pavērts, no tā lija dzeltenīga lampas gaisma, apgaismodama sārtus flokšus dobē.
3.1.Izplatīties (par liegām skaņām).
PiemēriAk, lakstīgala, nedziedi Pie mana loga sērīgi,.. Sirds tavām dziesmām līdzi kūst, Kā viņas līst un rimst, un plūst.
- Ak, lakstīgala, nedziedi Pie mana loga sērīgi,.. Sirds tavām dziesmām līdzi kūst, Kā viņas līst un rimst, un plūst.
- ..Pēterim bija tā, ka visas skaļās cīruļa dziesmas lītu viņa sirdī un pildītu to ar sen aizmirstu bērnības līksmi.
3.2.Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu).
PiemēriAcis žilba spožajā vasaras saulē, un uz puisēna kailajiem, iedegušajiem pleciem lija svelme.
- Acis žilba spožajā vasaras saulē, un uz puisēna kailajiem, iedegušajiem pleciem lija svelme.
- Tikai lavandu smarža, stipra un sūra, No pakalna līst.
3.3.Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
PiemēriNo sakņu spraugas uz mums sāka līt ne tikvien automātu, bet arī ložmetēju uguns.
- No sakņu spraugas uz mums sāka līt ne tikvien automātu, bet arī ložmetēju uguns.
3.4.Pārņemt (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
Piemēri..Līst savāds gurdums katrā audā, Bez maņas aizkrīt plakstiens pats.
- ..Līst savāds gurdums katrā audā, Bez maņas aizkrīt plakstiens pats.
- ..Līst zvaigžņots miers un sirdī gulstas skaists.
- Vai tu sadzirdi, kā starp šīm rindām Vientulība līst?
Avoti: 4. sējums