līt
līt parasti 3. pers., līst, pag. lija; intrans.
1.Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu). Būt nokrišņiem lietus veidā.
PiemēriVakar lija lietus.
Stabili vārdu savienojumiLīt (arī gāzt) (kā) (ar) spaiņiem.
1.1.Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
PiemēriUz lapām migla smalki līst, Līdz ceļiem slapē drānas..
2.Tecēt, plūst (par samērā nelielu šķidruma daudzumu).
PiemēriŪdens līst starp pirkstiem.
Stabili vārdu savienojumiLīst asinis.
2.1.Strauji ritēt, pilēt (par asarām, sviedriem).
PiemēriTikai, kad sasalušie zemes gabali sāka birt uz zārka vāka, viņam likās, ka viņu pašu tur apraktu, un asaras nevaldāmi sāka viņam līt pār vaigiem.
Stabili vārdu savienojumiLīst sviedri.
3.Izplatīties (par gaismu).
PiemēriViņš iznāk ap stūri saulē. Uz acumirkli viņam jāpiemiedz acis no tā spilgtuma, kas te līst pār baltajiem celiņiem un rasotiem krūmājiem.
3.1.Izplatīties (par liegām skaņām).
PiemēriAk, lakstīgala, nedziedi Pie mana loga sērīgi,.. Sirds tavām dziesmām līdzi kūst, Kā viņas līst un rimst, un plūst.
3.2.Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu).
PiemēriAcis žilba spožajā vasaras saulē, un uz puisēna kailajiem, iedegušajiem pleciem lija svelme.
3.3.Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
PiemēriNo sakņu spraugas uz mums sāka līt ne tikvien automātu, bet arī ložmetēju uguns.
3.4.Pārņemt (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
Piemēri..Līst savāds gurdums katrā audā, Bez maņas aizkrīt plakstiens pats.
Avoti: 4. sējums