Paplašinātā meklēšana

Meklējam līt.

Atrasts vārdos (289):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (2008):

varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
rāviens Acumirklī, tūlīt.
Ar (vienu, arī vienu vienīgu) rāvienu, arī (vienā) rāvienā, arī uz rāviena (rāvienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
Nolīst kaktā Aktīvi nepiedalīties (kur). Vairīties no citiem.
darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā. Cīnīties (2).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
pavadīt Apbedīt. Piedalīties apbedīšanā.
vadīt Apbedīt. Piedalīties apbedīšanā. Pavadīt (3).
galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
aptecēt Aplīt (ar ko).
pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši.
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar goda vārdu.
Dot godavārdu (arī goda vārdu) Apsolīt ar godavārdu.
Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar godavārdu.
Dot goda vārdu (arī godavārdu) Apsolīt ar godavārdu.
apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu. Uzņemties saistību.
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes Pārklāt ar skujām.
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu. Piedalīties diskusijā.
izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras.
nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals.
ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
adrese Apsveikuma raksts glītā ietērpā.
grupēties Apvienojiesgrupās, dalīties grupās.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasificēt.
Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
griezt Ar asu rīku dalīt (ko) daļās, arī nost no veselā. Arī sasmalcināt.
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās. Virzīt (ko) cauri sietam.
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu). Šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
nošaut Ar šāvienu atdalīt nost.
papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
notriekt Ar triecienu atdalīt nost.
kodiens Ar zobiem atdalīts kumoss.
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
atārdīt Ārdot atdalīt. Ārdot samazināt. _imperf._ Ārdīt nost.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
Noņemt paraugu Atdalīt (kā) daļu, piemēram, analīzei.
tīrīt Atdalīt (ko nevajadzīgu) no kā, gatavojot to tālākai apstrādei, izmantošanai.
noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot).
separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
dobt Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu. Izoperēt.
atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
nogriezt Atdalīt ar separatoru (pienam) krējumu.
tīrīt Atdalīt ko nevajadzīgu (no kā), gatavojot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
ķidāt Atdalīt ķidas.
atlapot Atdalīt lapas (augiem).
atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni.
nomontēt Atdalīt nost (kam detaļu, elementu).
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
atpogaļot Atdalīt pogaļas (liniem).
dehidratizēt Atdalīt ūdeni (no kāda savienojuma).
dehidrēt Atdalīt ūdeņradi (no kāda savienojuma).
nozvīņot Atdalīt zvīņas (zivij).
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
atšķirt Atdalīt, atšķirot. Nošķirt.
ekstrahēt Atdalīt, izdalīt (vielu no kā) ar šķīdinātājiem.
šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
atšķelt Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem). Atšķirt.
iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
Izsaukuma zīme Atdalītājpieturzīme (!).
Jautājuma zīme Atdalītājpieturzīme (?).
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām).
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
atputēt Atdalīties putekļu veidā.
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
atkrist Atdalīties un nokrist nost. _imperf._ Krist nost.
atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi.
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
Gatavības apliecība Atestāts par vidējo izglītību.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
atsprēgāt Atlupt, atdalīties.
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
ierādīt Atļaut izmantot, nodot lietošanā. Arī iedalīt (zemi).
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). _imperf._ Dalīt nost.
atlicināt Atrast, iedalīt, izbrīvēt (laiku).
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Salikt rokas klēpī Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Ar steigu Ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas) Izdalīties (uz kāda fona).
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru aci iekļūst gaismas stari. Zīlīte.
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
vilkvālīte Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
nobakstīt Bakstot atdalīt nost.
Jūras putas Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls. Sepiolīts.
nobērt Berot atdalīt nost (daļu).
noberzēt Berzējot atdalīt nost.
pārberzēt Berzējot pārdalīt. Berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Pārberzt (1).
pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt. Berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
noberzt Beržot atdalīt nost.
pārberzt Beržot pārdalīt. Beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
nekavējoties Bez kavēšanās, bez vilcināšanās. Tūlīt.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
nobikstīt Bikstot atdalīt nost.
nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu).
atbirt Birstot atdalīties nost. _imperf._ Birt nost. Nobirt.
nobirzt Birstot atdalīties nost. Nodrupt.
bolīties Bolīt acis.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
nobraucīt Braukot atdalīt nost.
smaiļot Braukt ar smailīti (2).
atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
ķert Būt iedalītam (no veselā).
nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā). Izcelties (3), atdalīties (3).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
būvtehniķis Būvdarbu speciālists ar vidējo arodizglītību.
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
nocirst Cērtot atdalīt nost.
atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt. _imperf._ Cirst nost.
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
pārcirst Cērtot pārdalīt.
sacirst Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
izcienāt Cienājot izdalīt (daudz vai visu).
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonis.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
dāļāt Dalīt (bagātīgi), dot daudziem.
grafēt Dalīt (ko) ailēs.
periodizēt Dalīt (ko) periodos.
segmentēt Dalīt (ko) segmentos (1).
segmentēt Dalīt (ko) segmentos (2).
segmentēt Dalīt (ko) segmentos (3).
šķēlēt Dalīt (ko) šķēlēs.
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (1).
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (2).
šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (3).
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
drumstalot Dalīt atsevišķās sīkās sastāvdaļās. Pārvērst drumstalās.
kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu). Aplauzt.
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
mizot Dalīt nost (kam) mizu (1).
kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos).
lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu).
smalcināt Dalīt sīkās daļās.
izdalīt Dalīt un pabeigt dalīt.
lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
lupināt Dalīt, ņemt nost (daļu no kā).
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu. Kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
kniedētājs Dalītājs --> kniedēt.
pārslēdzējs Dalītājs --> pārslēgt.
raksturotājs Dalītājs --> raksturot.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
slāņoties Dalīties slāņos (3). Kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
šķiedroties Dalīties šķiedrās (1). Būt, arī kļūt šķiedrainam (1).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (2). Būt, arī kļūt šķiedrainam (2).
šķiedroties Dalīties šķiedrās (3). Būt, arī kļūt šķiedrainam (3).
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
Jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni). Trupēt.
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt (1).
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
apgaismošana Darbība --> apgaismot (3). Izglītošana.
iedale Darbība --> iedalīt (1). Iedalīšana.
dalīšana Darbība, process --> dalīt.
izdale Darbība, process --> izdalīt (1). Izdalīšana.
izdale Darbība, process --> izdalīt (2). Izdalīšana, izdalīšanās.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1).
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2).
sadale Darbība, process --> sadalīt (2).
sadale Darbība, process --> sadalīt (3).
sadale Darbība, process --> sadalīt (4).
sadale Darbība, process --> sadalīt (5).
pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
prozelītisms Darbību kopums prozelītu (1) vervēšanai.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu. Muļķoties, ākstīties.
Turēt doto vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
dalītājs Darītājs --> dalīt.
sadalītājs Darītājs --> sadalīt.
salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
nodauzīt Dauzot atdalīt nost.
pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Dauzot pārdalīt.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
Dedzināt eglīti Dedzināt svecītes eglītē.
Dedzināt eglīti Dedzināt svecītes eglītē.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārdegt Degot pārdalīties.
santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
plītiņa Dem. --> plīts.
starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
pārdilt Dilstot pārdalīties.
nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
atdīrāt Dīrājot atdalīt.
dalāms Divd. --> dalīt.
pasālīts Divd. --> pasālīt.
sālīts Divd. --> sālīt.
izglītots Divd.--> izglītot.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju (piemēram, 8 un 5).
Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5).
antresols Divos pusstāvos sadalītas telpas augšējā daļa.
iekavas Divpusēja izdalītājpieturzīme: (), [] vai {}.
kultūrfilma Dokumentāla kinofilma ar izglītojošu saturu.
Gatavības apliecība Dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
atšķirt Domās, uztverē atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
atbrīvot Dot iespēju, atļaut nepiedalīties (kur), nedarīt (ko).
izglītot Dot izglītību, zināšanas. Būt par zināšanu avotu (kādam).
sankcionēt Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdalīt kratīšanu, arestēt personu).
apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot. Dalīties (4).
atdragāt Dragājot, ar triecienu atdalīt.
nodrāzt Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas).
pārdrāzt Drāžot pārdalīt.
sadrāzt Drāžot sadalīt, sasmalcināt.
nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
atdrupināt Drupinot atdalīt. _imperf._ Drupināt nost.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
nodrupt Drūpot atdalīties nost.
atdrupt Drūpot atdalīties. _imperf._ Drupt nost.
sadrupt Drūpot sadalīties.
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
nodurt Durot atdalīt nost.
atdurt Durot atdalīt.
pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Durot pārdalīt.
atdurstīt Durstot atdalīt.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
Neražošanas pamatlīdzekļi Dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
Elektrolītiskā disociācija Elektrolītu molekulu sašķelšanās jonos.
konsistorija Eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
maksimālisms Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas (parasti imperiālistiskas) valsts. Satelītvalsts.
satelītvalsts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no kādas citas (parasti imperiālistiskai) valsts. Satelīts (2).
nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
karde Frizieru rīks - dēlītis, kurā vairākās rindās iestiprinātas adatas.
šķeltne Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
burbulis Gaisa vai gāzes pūslītis, kas rodas šķidrumā.
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums.
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala. Arī sloksne.
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos.
kapers Garšviela - marinēti kaperkrūma ziedpumpmi vai sālīti nenobrieduši augļi.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
daiļrakstīšana Glītrakstīšana (mācību priekšmets).
izskatīgs Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
smuks Glīts. Skaists.
smukums Glītums. Skaistums.
nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daĮu).
sagraizīt Graizot sadalīt, sasmalcināt.
Mācību grāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai. Mācībgrāmata.
mācībgrāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai. Mācību grāmata.
nograuzt Graužot atdalīt nost.
pārgrauzt Graužot pārdalīt.
izgriezt Griežot atdalīt (daļu, parasti no kā vidus).
nogriezt Griežot atdalīt nost.
atgriezt Griežot atdalīt. _imperf._ Griezt nost. Nogriezt.
griezums Griežot atdalītā daļa.
pārgriezt Griežot pārdalīt.
izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu).
sagriezt Griežot sadalīt, sasmalcināt.
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
nodalīt Grupējot nošķirt, atdalīt atsevišķi (no ka).
izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt.
klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem.
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam. Gruzdot pārdalīties.
gaišs Gudrs, attīstīts. Arī tikumisks. Arī izglītots.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt, (kur) piedalīties.
sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu. izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
hidrolizēties Hidrolīze (1) sadalīties sastāvdaļās.
iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
uzdot Iedot tūlītējai uzģērbšanai (apģērbu, apģērba gabalu).
izglītoties Iegūt izglītību, zināšanas.
atlīt Ielīt, salīt (atpakaļ).
plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai). Iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
būt Ierasties un piedalīties. Arī ierasties.
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
Sadales skapis Ierīce, kas sadala, piemēram, elektriskās strāvas piegādi. Sadalītājs (2).
ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos). Piedalīties (domu apmaiņā).
ieauroties Iesākt aurot un tūlīt pārstāt.
iebauroties Iesākt baurot un tūlīt apklust. Iemauroties.
ieblarkšķēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieblaukšķēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrāzmoties Iesākt blāzmot un tūlīt pārstāt.
ieblēties Iesākt blēt un tūlīt apklust.
iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizbrēkties Iesākt brēkt un tūlīt apklust. Iebrēkties (biežāk).
iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizbrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
aizbrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
iebubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklus (par Zirgu).
aizbubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust. Iebubināties (biežāk).
iebūkšķēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
iebuldurēties Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
ieburbuļoties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
ieburkšķēties Iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt.
iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečabēties.
iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
iečakstināties Iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt.
iečaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt.
aizčaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečaukstēties.
iečerkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust.
aizčiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iečiepstēties.
iečīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt.
aizčīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečīkstēties.
iečinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust.
aizčinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iečinkstēties.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečirkstēties.
iečivināties Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
iečūkstēties Iesākt čūkstēt un tūlīt pārstāt.
iečukstēties Iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt.
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu).
iedīkties Iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem).
iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām). Ietrīcēties.
aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedrebēties.
ieducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt.
aizducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieducināties.
iedūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem).
aizdūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust. _biežāk_ Iedūdoties.
iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem). Iesākt dūkt un tūlīt pārstāt.
aizdunēties Iesākt dunēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedunēties.
iedungoties Iesākt dungot. Iesākt dungot un tūlīt apklust.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku). Iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem). Iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas. Iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iedziedāties.
iedžinkstēties Iesākt džinkstēt un tūlīt pārstāt.
ieelsties Iesākt elst. Iesākt elst un tūlīt pārstāt.
iegāgināties Iesākt gāgināt un tūlīt apklust.
iegārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust.
aizgārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iegārgties.
iegaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku).
aizgaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust. _biežāk_ Iegaudoties.
iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegrabēties.
iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
iegrandēties Iesākt grandīt un tūlīt pārstāt.
iegrauties Iesākt graut [2] (1) un tūlīt pārstāt.
ieguldzēties Iesākt guldzēt un tūlīt pārstāt.
iegulgoties Iesākt gulgot un tūlīt pārstāt.
iegurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
aizgurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegurkstēties.
ieīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieīdēties.
aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekāsēties.
iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekaukties.
ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabēties.
ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabināties.
iekladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust.
aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekladzināties.
ieklaigāties Iesākt klaigāt un tūlīt apklust.
ieklakstēties Iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt.
ieklakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizkrakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakšķēties.
ieklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklaudzēties.
ieklauvēties Iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt.
ieklepoties Iesākt klepot un tūlīt pārstāt.
iekliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust.
aizkliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekliegties.
ieklinkšķēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust.
aizklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieklukstēties.
ieknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt.
aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakstēties.
ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakšķēties.
ieknaukstēties Iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt.
ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknaukšķēties.
ieknikstēties Iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt.
ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknikšķēties.
ieknukstēties Iesākt knukstēt un tūlīt apklust.
iekņudēties Iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt.
iekrakstēties Iesākt krāksiet un tūlīt pārstāt.
aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakstēties.
iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrākties.
iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekstēties Iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
iekrikstēties Iesākt krikstēt un tūlīt pārstāt.
iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
iekūkoties Iesākt kūkot un tūlīt apklust (par dzeguzi).
iekunkstēties Iesākt kunkstēt un tūlīt apklust.
iekurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust.
aizkurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekurkstēties.
iekurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust.
aizkurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iekurkšķēties.
iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iekutēties Iesākt kutēt un tūlīt pārstāt.
iekviekties Iesākt kviekt un tūlīt apklust.
ieķaukstēties Iesākt ķaukstēt un tūlīt apklust.
ieķērkstēties Iesākt ķērksiet un tūlīt apklust.
ieķērkties Iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ielīt Iesākt līt.
iemauroties Iesākt maurot un tūlīt apklust.
iemauties Iesākt maut un tūlīt apklust.
iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
iemurkšķēties Iesākt murkšķēt un tūlīt pārstāt.
iemurmināties Iesākt murmināt un tūlīt pārstāt.
iemurmuļoties Iesākt murmuļot un tūlīt pārstāt.
ieniezēties Iesākt niezēt un tūlīt.
ieņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust.
aizņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieņaudēties.
ieņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt apklust.
aizņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieņerkstēties.
ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
ieņirkstēties Iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt.
ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ieņurdēties.
ieņurkstēties Iesākt ņurkstēt un tūlīt apklust.
ieņurkšķēties Iesākt ņurkšķēt un tūlīt apklust.
ieņurrāties Iesākt ņurrāt un tūlīt apklust.
iepakšķēties Iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt.
ieparkšķēties Iesākt parkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieparkšķināties Iesākt parkšķināt un tūlīt pārstāt.
iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust.
iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
iepīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust.
aizpīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iepīkstēties.
ieplarkšķēties Iesākt plarkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplerkšķēties Iesākt plerkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplinkšķēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepliukšķēties Iesākt pliukšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepļerkšķēties Iesākt pļerkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepogoties Iesākt pogot un tūlīt apklust.
iepukšķēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
iepakšķināties Iesākt pukšķināt un tūlīt pārstāt.
iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieraudāties.
ierēkties Iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierībēties.
ierieties Iesākt riet un tūlīt apklust.
aizrieties Iesākt riet un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierieties.
ierubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni).
aizrubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierubināties.
ierukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
aizrukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierukšķēties.
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierūkties.
aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt. _biežāk_ Ierunāties.
ierunāties Iesākt runāt. Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iesaukties. Iekliegties.
iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust. Iekliegties.
iesēkties Iesākt sēkt un tūlīt apklust.
iesīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust.
aizsīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust. _biežāk_ Iesīkties.
ieskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.
aizskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskanēties.
ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskrabināties.
ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
ieskribināties Iesākt skribināties un tūlīt pārstāt.
ieskrubināties Iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt.
iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un tūlīt apklust.
iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un tūlīt pārstāt.
iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
iespindzēties Iesākt spindzēt un tūlīt pārstāt.
iesprakstēties Iesākt sprakstēt un tūlīt pārstāt.
iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt.
iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
iesprikstēties Iesākt sprikstēt un tūlīt pārstāt.
iespurkšķēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
iestenēties Iesākt stenēt un tūlīt apklust.
iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iestrinkšķēties.
iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iesvilpties.
iešalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt.
aizšalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešalkties.
iešķaudīties Iesākt šķaudīt un tūlīt apklust. Īsi, viegli nošķaudīties.
iešķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt.
aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešķindēties.
iešļakstēties Iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt.
iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
iešmīkstēties Iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt.
iešņakstēties Iesākt šņakstēt un tūlīt pārstāt.
iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
aizšņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešņākties.
iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt.
iešņukstēties Iesākt šņukstēt un tūlīt pārstāt.
iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un tūlīt pārstāt.
iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt.
aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešvirkstēties.
ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
aiztarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietarkšķēties.
ietaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt. _biežāk_ Ietaurēties.
ietikšķēties Iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt.
ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt.
aiztinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietinkšķēties.
ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un tūlīt pārstāt.
ietrallināties Iesākt trallināt. Iesākt trallināt un tūlīt apklust.
ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīcēties.
ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīsēties. Aiztrīcēties, ietrīcēties.
ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot un tūlīt pārstāt.
ietrizuļoties Iesākt trizuļot un tūlīt pārstāt.
ietrokšņoties Iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt.
ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
ieūjināties Iesākt ūjināt un tūlīt apklust.
ieurkšķēties Iesākt urkšķēt un tūlīt apklust.
ievaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievaidēties.
ievaimanāties Iesākt vaimanāt un tūlīt apklust.
ievankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust.
aizvankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievankšķēties.
ievaukšķēties Iesākt vaukšķēt un tūlīt apklust.
ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust.
ievidžināties Iesākt vidžināt un tūlīt apklust.
ievīpsnāties Iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt.
ievirmoties Iesākt virmot un tūlīt pārstāt.
ievīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust.
aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievīteroties.
aizvizēties Iesākt vizēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ievizēties.
aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezibsnīties.
iezuzēties Iesākt zuzēt un tūlīt pārstāt.
iezvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezvanīties.
iezviegties Iesākt zviegt un tūlīt apklust.
iežadzināties Iesākt žadzināt un tūlīt apklust.
iežagoties Iesākt žagoties un tūlīt pārstāt.
iežvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
iežvarkstēties Iesākt žvarkstēt un tūlīt pārstāt.
iežvikstēties Iesākt žvikstēt un tūlīt pārstāt.
iežvīkstēties Iesākt žvīkstēt un tūlīt pārstāt.
sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā. Iesālīt (kā lielāku daudzumu).
ietaisīt Iesālīt, iekonservēt, arī sagatavot ēšanai.
iecildināt Ieslavēt, ielielīt.
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
izglītība Iestāžu un pasākumu kopums bērnu, jaunatnes un pieaugušo mācīšanai un audzināšanai. Izglītošana, mācīšana, izglītošanās.
Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamajā) ceļā (arī gājumā) Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
Pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā Iet bēru gājienā un apbedīt mirušo. Piedalīties apbedīšanā.
salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu). Ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties. Izlielīties, izlepoties.
izlīties Ilgāku laiku, daudz līt.
Izieties rotaļā Ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā.
Izieties rotaļās Ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļās.
noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā. Nodzerties (2).
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizē izglītojošus, audzinošus u. tml. pasākumus.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizēja izglītojošus, audzinošus u.tml. pasākumus.
pīkstulis Īpaši izveidota caurulīte, kura gaisam vibrējot, rada pīkstošu skaņu.
jumstiņš Īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam).
iestāde Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
sadalāmība Īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam.
dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
pārirt Irstot pārdalīties. Irstot kļūt cauram, bojātam.
uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
nobolīt Īsu brīdi bolīt un pabeigt bolīt.
pabolīt Īsu brīdi bolīt.
pabolīties Īsu brīdi bolīties.
padzirkstēt Īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
nodzirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni).
iztecēt Izdalīt (daudz vai visas) strutas, šķidrumu (par augoni, ķermeņa daļu).
izdāļāt Izdalīt (daudz vai visu), atdot daudziem.
izsvīst Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem).
izgarot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
iztvaikot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
izsvīst Izdalīt (no organisma sviedrus), izdalīt (ko) sviedru veidā (no organisma).
izvadīt Izdalīt (no organisma, tā daļām) - par orgāniem.
atdalīt Izdalīt (no sevis).
izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
izšķirt Izdalīt (pēc kādām pazīmēm no kopuma).
strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
iztvanēt Izdalīt (spēcīgu smaržu).
atbrīvot Izdalīt (vielu no kāda savienojuma).
izskalot Izdalīt (vielu) no kāda maisījuma (par šķidrumu). Izvadīt (vielu, piemēram, no organisma).
detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
izsvīst Izdalīt daudz sviedru. Intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
Izmest kārtis Izdalīt kārtis (spēlei).
Izmest kārtis Izdalīt kārtis (spēlei).
medot Izdalīt nektāru (par augiem, ziediem).
izkārnīties Izdalīt no organisma izkārnījumus.
dzirkstēt Izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
kūpēt Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu).
iztvaicēt Izdalīt tvaiku veidā (ko no vielas).
iztvaikot Izdalīt tvaiku. Izgarot.
izstarot Izdalīt un izplatīt telpā (elementārdaļiņas).
valgot Izdalīt valgumu, valgmi (piemēram, asaras).
izelpot Izdalīt, izplatīt (piemēram, mitrumu, smaržu). Izdvest (3), izdvašot (1).
izdvest Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, karstumu).
izdvašot Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu). Izdvest (3).
iztvaikot Izdalīt, izplatīt (smaržu, smaku).
izgarot Izdalīt, izplatīt (smaržu).
izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā (parasti vairākiem kādus priekšmetus).
macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām).
izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
atlēkt Izdalīties (par krēpām).
izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem).
ņirbēt Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
nogulsnēties Izdalīties no šķīduma nogulšņu veidā.
izvilkties Izdalīties šķīdinātājā (par vielu).
izsvīst Izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem). Tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu.
dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raibot (1).
raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raiboties (1).
rūdot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu. Būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtot (2).
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtoties (2).
sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudrabot (2).
sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudraboties.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltoties.
zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Kļūt vai būt zilam. Arī zilgot.
zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Zilot.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu. Tumst (2).
balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu).
balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu). Balot (1).
gaismot Izdalīties, būt redzamam (uz tumšāka fona).
balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
lāsot Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
Smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
Triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
Rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Rokas (arī nagus vienk.) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
komercizglītība Izglītība, ko iegūst komercskolā, komercinstitūtā u. tml.
pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
pašizglītība Izglītība, ko iegūst, mācoties patstāvīgi.
Klasiskā izglītība Izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas.
Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
Gara gaisma Izglītība, zināšanas.
Gara gaisma Izglītība, zināšanas.
skola Izglītība.
superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
pašizglītošanās Izglītības iegūšana, mācoties patstāvīgi.
neizglītība Izglītības trūkums.
skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
Baudīt izglītību Izglītoties.
izskoloties Izglītoties. Arī izmācīties (1).
kulturāls Izglītots, garīgi bagāts.
Eņģeļu mati Izgreznojums (parasti Jaungada eglītēm) - zeltainas vai sudrabainas stīgas.
pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
iet Izkrist (par matiem, spalvu). Lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
izdaudzināt Izlielīt.
izplātīties Izlielīties.
nolīt Izlīstot atdalīties nost (par daļu).
izlīties Izlīt (4).
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties. Atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt). Arī piesolīties.
iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.). Nepiedalīties, norobežoties.
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
sastigot Izveidojot vairākas, daudzas stigas, sadalīt (mežu).
izkrist Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
brīnumsvecīte Jaungada eglītes rotājums - metāla stieple, kas pārklāta ar vielu, kura degot dzirksteļo.
Kāzu ceļojums Jaunlaulāto ceļojums tūlīt pēc kāzām.
Kaut kurā brīdī Jebkurā brīdī. Tūlīt.
Kaut kurā brīdī Jebkurā brīdī. Tūlīt.
mesija Jūdaismā - dieva apsolītais glābējs. Kristiānismā - Jēzus Kristus.
filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes.
zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību). Cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
nokalt Kaļot atdalīt nost.
atkalt Kaļot atdalīt. _imperf._ Kalt nost.
apkapāt Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm).
nokapāt Kapājot atdalīt nost.
atkapāt Kapājot atdalīt. _imperf._ Kapāt nost.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko). Kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā.
nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
nokāst Kāšot atdalīt nost, parasti novārījumu (no kā).
nokausēt Kausējot atdalīt nost.
podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
ievietot Klasificējot iedalīt (kur).
klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists. Cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību.
noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem). Novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
Nokļūt uz skatuves Kļūt par aktieri. Sākt piedalīties izrādēs.
Nokļūt uz skatuves Kļūt par aktieri. Sākt piedalīties izrādēs.
plankumot Kļūt plankumainam. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
kārtoties Kļūt slāņainam, sadalīties pa slāņiem.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu). Arī raisīties (1).
saknābāt Knābājot sadalīt, sasmalcināt.
noknābt Knābjot atdalīt nost.
pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
saknābt Knābjot sadalīt, sasmalcināt.
noknaibīt Knaibot atdalīt nost.
saknaibīt Knaibot sadalīt, sasmalcināt.
noknibināt Knibinot atdalīt nost.
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
atknibināt Knibinot atdalīt.
sakniebt Kniebjot (parasti ar knaiblēm), sadalīt, sasmalcināt.
nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
atkniebt Kniebjot atdalīt. Nokniebt.
izkniebt Kniebjot izņemt, atdalīt.
pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kniebjot pārdalīt.
nokodīt Kodot atdalīt nost.
Transcendenta funkcija Kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vērtības aprēķināšanā bez algebriskas operācijas jāizdara arī kāda robežpāreja.
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
kočiņš Kortelītis.
kortelis Kortelītis.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs. Cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
nokost Kožot atdalīt nost.
atkost Kožot atdalīt. _imperf._ Kost nost. Nokost.
pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Kožot pārdalīt.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost.
nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
lapta Krievu tautas komandu spēle ar bumbiņu un vālīti.
lajs Kristīgās draudzes loceklis, kam nav teoloģiskas izglītības un īpašu reliģisku tiesību.
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
kultūrizglītojošs Kultūrizglītības.
apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt (telpu)..
ilzīte Kurvjziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini dalītām lapām.
pārkust Kūstot pārdalīties.
pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna. Kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
akmeņlauzītes Lakstaugu un krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, dzeltenās akmeņlauzītes, parastās pakrēslītes, ērkšķogas, jāņogas, upenes, neīstie jasmīni.
plītspriekša Laukums uz grīdas pie plīts kurtuves durvīm. Laukums, arī telpa plīts tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
nolauzīt Lauzot atdalīt nost (daudz vai visu).
izlauzīt Lauzot sadalīt (vairākās daļās).
salauzīt Lauzot sadalīt, sasmalcināt.
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
atlauzt Laužot atdalīt (daļu no veselā). _imperf._ Lauzt nost. Nolauzt.
izlauzt Laužot atdalīt (no kā).
nolauzt Laužot atdalīt nost.
pārlauzt Laužot pārdalīt.
salauzt Laužot sadalīt, sasmalcināt.
pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās daļās. Sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās.
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
noliet Lejot atdalīt (šķidrumu no kā).
noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt. Brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
transportieris Leņķu mērīšanai un konstruēšanai paredzēts instruments, kas sastāv no lineāla un 180 grādu iedaļās sadalīta pusgredzena.
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā). Pārlocīt (1).
Speķa zīlīte Lielā zīlīte, tauku zīlīte.
Tauku (arī speķa) zīlīte Lielā zīlīte.
taukzīlīte Lielā zīlīte.
nolielīt Lielīt un pabeigt lielīt.
nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties. Lieloties apsolīties (ko darīt).
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt. Daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
dižoties Lielīties, lepoties.
plātīties Lielīties.
izlielīt Lielot plaši izpaust. Vairākkārt lielīt.
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi). Ilgāku laiku, daudz lielīties.
pietikt Lieto, lai norādītu, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
nolīt Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm. Arī salīt, izlīt.
aizlīt Lietū samirkt, salīt (parasti par sienu, labību u. tml.).
zvērināt Likt (kādam) solīt.
nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīties, zvērēt.
nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu).
nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu).
nolobīt Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu.
atlobīt Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu). Nolobīt.
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā).
zooinženieris Lopkopības speciālists ar augstāko izglītību.
alegri Loterija ar tūlītēju izlozi.
izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu).
nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu. Nolobīt.
atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu). Lupinot atbrīvot (no kā).
nolupt Lūpot atdalīties nost.
atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā) pavisam vai daļēji.
nolūzt Lūstot atdalīties nost.
uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
pārlūzt Lūstot pārdalīties.
salūzt Lūstot sadalīties.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā). Ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
aizliedēt Ļaut (piemēram, labībai) aizlīt lietū.
ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt.
Kā pieaudzis Ļoti cieši klāt, tā ka nevar atdalīt, noņemt, novilkt.
Katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Ļoti drīz Tūlīt.
uzreiz Ļoti drīz, gandrīz tai pašā brīdī. Tūlīt (1).
Katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Ļoti drīz. Tūlīt.
Kuru katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Ļoti drīz. Tūlīt.
Kuru katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) Ļoti drīz. Tūlīt.
Kuru katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Ļoti drīz. Tūlīt.
enciklopēdisks Ļoti plašs, vispusīgs (parasti par zināšanām, izglītību).
pārlīt Ļoti salīt, izmirkt.
stāvgāzēm Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
Gāzt straumēm Ļoti spēcīgi līt.
Gāzt (kā) (ar) spaiņiem (arī kā no spaiņa), arī gāzt baltu Ļoti spēcīgi līt.
Līt (arī gāzt) (kā) (ar) spaiņiem Ļoti spēcīgi līt.
Līt (arī gāzt sar.) (kā) (ar) spaiņiem (arī kā no spaiņa) Ļoti spēcīgi līt.
Nogāzt baltu Ļoti spēcīgi nolīt.
tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
augstskola Mācību iestāde, kurā iegūst augstāko izglītību. Augstākā mācību iestāde.
Skolotāju institūts Mācību iestāde, kurā iegūst nepabeigtu augstāko pedagoģisko izglītību.
klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana. Arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai. Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
pedagoģija Mācīšana, audzināšana, izglītība.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
Asaru maisiņš Maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
Profesionālā māksla Māksla, ko rada cilvēki, kas parasti ir ieguvuši attiecīgo izglītību.
diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
plītskatis Malkas plītī iemūrēts katls (piemēram, ūdens sildīšanai).
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
skabūzis Maza, neērta, neglīta telpa.
nomazgāt Mazgājot atdalīt nost.
birdināt Mazliet (parasti bez veļa) līt vai snigt.
padalīt Mazliet izdalīt, sadalīt.
pakust Mazliet, daļēji izšķīst, sadalīties (par vielu).
pairt Mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
paceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšam šķerssvītram. Ceplītis.
būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis. Grausts.
ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis. Neglīts, nemājīgs miteklis.
vecmāte Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
Medicīnas māsa Medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
Vidējais medicīnas personāls Medicīnas darbinieki, kuriem ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
feldšeris Medicīnas darbinieks (ārsta palīgs) ar vidējo medicīnisko izglītību.
provizors Medicīnas darbinieks ar augstāko farmaceitisko izglītību. Farmaceits.
Provizora palīgs Medicīnas darbinieks ar vidējo farmaceitisko izglītību.
sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
centrifugēt Mehāniski sadalīt sastāvdaļās (maisījumu) ar centrifūgu (1).
piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
miekšķēt Mērcēt, lai atdalītu nost.
atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu).
piegriezt Mērījot iedalīt (parasti zemi) no kādas platības.
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās, attiecībās).
zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
restes Metāla režģis krāsnī vai (gāzes, arī elektriskajā) plītī cepšanai.
galvanotehnika Metāla slāņa elektrolītiska uzklāšana kāda priekšmeta virsmai.
starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm. Arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
miķelene Miķelīte.
ziemastere Miķelīte.
Mīla (arī mīlestība) no pirmā acu uzmetiena Mīla, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
Mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena Mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
Mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena Mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
Mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena Mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
glaubersāls Mirabilīts.
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu). Arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
atmirkt Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
nomizot Mizojot atdalīt (mizu).
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
lietnis Monolīts (metāla) lējums (piemēram, uzglabāšanai, tālākai apstrādei).
Kora dziedāšana Muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
obskurantisms Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonība.
Nav izskata Nav glīti, daiļi.
Nav skata (arī izskata) Nav glīti, skaisti.
Iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū Neatlaidīgi censties ko panākt. Uzplīties.
Iet (arī nākt) uz ādas Neatlaidīgi censties ko panākt. Uzplīties.
Nākt (arī iet) uz ādas (arī virsū) Neatlaidīgi censties ko panākt. Uzplīties.
Iet (arī nākt) uz kakla Neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt. Uzplīties.
Nākt (arī iet) uz kakla Neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt. Uzplīties.
krist Nebūt stingri iestiprinātam un neturēties iekšā, atdalīties, slīdēt ārā.
klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā). Aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
neglītenis Neglīts priekšmets.
ķēmīgs Neglīts, arī atbaidošs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
kankars Neglīts, arī bezgaumīgs apģērbs.
mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
idiotisks Neglīts, bezgaumīgs, nelietojams (par priekšmetiem).
nejēdzīgs Neglīts, bezgaumīgs.
nesmukums Neglītums.
kavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.).
nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.). Kavēt (3).
uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm. Uzsmidzināt (1).
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
paglītoties Neilgu laiku, mazliet izglītoties.
palielīt Neilgu laiku, mazliet lielīt.
palielīties Neilgu laiku, mazliet lielīties.
papilināt Neilgu laiku, mazliet līt (par lietu).
palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur). Neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
iešņīpāt Nekārtīgi, neglīti ierakstīt.
Bez kavēšanās Nekavējoties, tūlīt.
flakons Neliela (parasti smaržu) pudelīte.
sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
būda Neliela, parasti nabadzīga, neglīta, dzīvojamā māja.
plītiņa Neliela, pārnēsājama elektriskā vai gāzes plīts.
saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
atstumt Neļaut vairs piedalīties (kādā pasākumā), ieņemt (kādu amatu).
izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
tecēt Nepārtraukti līt (par lietu).
izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
Nostāties malā Nepiedalīties, arī neiejaukties (kur).
Stāvēt malā (arī nomaļus) Nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
krist Nepiegult, neturēties stingri klāt un slīdēt nost, atdalīties.
sāļš Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem). Sālīts (3).
apskolot Nepilnīgi, arī pavirši izglītot. Nepabeigt izglītošanu. Paskolot.
Ideālā daļa Nesadalīta kopīpašuma iedomājamā daļa.
Turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
Turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
iešņava Nesālīti kausēti tauki. Plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
Viena lējuma Nesaraujami saistīts. Viengabalains, monolīts.
Viena lējuma Nesaraujami saistīts. Viengabalains, monolīts.
atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona). Mest ēnu (uz gaiša fona).
ieēnoties Neskaidri iezīmēties, izdalīties uz gaišāka fona (par ko patumšu).
skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt, kricelēt.
kricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt.
krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Kricelēt.
uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt, uzkricelēt.
uzķeburot Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
uzkricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
uzkrecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkricelēt.
uzskrīpāt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzskricelēt.
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs, kricelīgs.
kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs.
krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Kricelīgs.
pakulas No augu (parasti linu, kaņepāju) garajām šķiedrām pirmapstrādē atdalīts īsu šķiedru kopums.
Melnais varš No bagātinātiem sulfīdu minerāliem iegūts netīrais varš, ko vēl elektrolītiski rafinē.
pusmuiža No galvenās muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
žagari No koka vai krūma atdalīti tievi, parasti sausi, zari.
šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas daļas).
Novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
Novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
nošķirt Nodalīt savrup, nodalot iekļaut atsevišķā grupā.
nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
nogriezt Nodalīt, nošķirt (no kā).
nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nošķelties Nodalīties savrup (piemēram, no kādas grupas).
nošķirties Nodalīties savrup.
nogrupēties Nodalīties savrupās grupās.
atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
nogabals Nodalīts (zemes, meža) gabals.
piekopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu), piedalīties (kādā pasākumā).
smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību. Apsolīties sev.
skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem).
silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas.
nedalīts Nol. divd. --> dalīt.
neizglītots Nol. divd. --> izglītot.
nesālīts Nol. divd. --> sālīt.
nedalāms Nol. divd.--> dalīt.
noplātīties Nolielīties.
nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot). Arī izjukt (1).
atlīt Nolīt nost, izlīt (par daļu no kā).
pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko).
noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties.
iemērīt Nomērīt un piešķirt. Arī iedalīt (3).
nomaukt Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu). Atdalīt sev (ragus).
nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
norasot Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.).
sēks Nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
tas Norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts.
no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
tā Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
nost Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā). Norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
zemē Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts. Nost.
sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts, sadalās, sasmalcinās, parasti vairākās, daļās.
tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūlīt (2).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūlīt (1).
pavadīt Norisināties, eksistēt vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās (par darbībām, procesiem, parādībām).
nodalīt Norobežot (parasti telpu, platību no citas telpas, platības). Atdalīt (2).
atšķirt Norobežot, atdalīt (ar sētu, sienu u. tml.).
izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai.
atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
Nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm Nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem. II Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
nodalīt Nošķirt, atdalīt (ko no kāda kopuma). Iedalīt (ko no kāda kopuma).
atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost. _imperf._ Dalīties nost.
atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām).
bekons Noteiktai kondīcijai atbilstoša cūkgaļa. Cauraugusi, attiecīgi apstrādāta cūkas kautķermeņa pusīte, cūkgaļas gabals (bez kauliem, viegli sālīts, sautēts vai žāvēts).
zvērēt Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko).
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts). Novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
izsolīt Oficiāli apsolīt (balvu par ko).
elektrolīze Oksidēšanās un reducēšanās process, kas noris, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu šķīdumu vai kausējumu.
atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
ozoliņš Ozolīte.
biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
pieķepāt Padalīt ļoti netīru.
izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
pabojāt Padarīt neglītāku, nepatīkamāku.
bojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
gaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku. Apgaismot (3), izglītot.
apgaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku. Izglītot.
Politiskais vadītājs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.
politdarbinieks Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
krāns Pagriežams (kā) plūsmas relejveida sadalītājs.
noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
padižoties Palielīties, palepoties.
paplātīties Palielīties.
vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
liemenis Pamatdaļa, monolītā daļa.
sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams. Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetru papīrs.
Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta, vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums). Īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
Noraidīt no laukuma Par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
māsa Parasti savienojumā «medicīnas māsa»: medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
beigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
pabeigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
pāršķirt Pārdalīt (matus, matu kārtojumu) - par šķirtni, celiņu (matos).
pāršķirt Pārdalīt (parasti telpu, platību).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu).
Nozust no apvāršņa Pārstāt darboties, piedalīties kur, nebūt sastopamam kur.
Nozust no skatuves Pārstāt darboties, piedalīties kur.
Nozust no skatuves Pārstāt darboties, piedalīties kur.
pārlīt Pārstāt līt (par lietu).
Marksisma-ļeņinisma universitāte Partijas izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā vispusīgi apgūst marksismu-ļeņinismu.
Marksisma-ļeņinisma universitāte Partijas izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā vispusīgi apgūst marksismu-ļeņinismu.
izstāties Pārtraukt piedalīties (kādā pasākumā).
izstāties Pārtraukt piedalīties (tiesas, procesa).
diskrēts Pārtraukts, sadalīts.
notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
rektificēt Pārtvaicējot sadalīt šķidru vielu maisījumu, izmantojot to viršanas temperatūras atšķirības.
metabolizēt Pārvērst, sadalīt (ko) vielmaiņas procesā.
izgarot Pārvērsties tvaikos (par vielu). Izdalīties (par tvaikiem).
iztvaikot Pārvērsties tvaikos. Izdalīties (par tvaikiem).
Kultūras un izglītības darbs, arī kultūrizglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
Kultūrizglītības darbs, arī kultūras un izglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
asarot Pastiprināti izdalīt asaras (par acīm).
piemīlīgs Patīkams, glīts.
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt). Teikties (2).
iedalījums Paveikta darbība --> iedalīt (1).
iedalījums Paveikta darbība --> iedalīt (2).
dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (1).
dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (2).
dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (4).
iesālījums Paveikta darbība, rezultāts --> iesālīt.
lijums Paveikta darbība, rezultāts --> līt (1).
pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (1).
pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (2).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (1).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (2).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (3).
sadalījums Paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (4).
sālījums Paveikta darbība, rezultāts --> sālīt (1).
solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (1).
solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (2).
atteikt Paziņot, ka atsakās (no kā agrāk pasūtīta, apsolīta).
tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā. Ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
dziedāt Piedalīties (izrādē, koncertā) ar vokāliem priekšnesumiem.
spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (1). Nodarboties ar (kā) spēli (1).
spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (2). Nodarboties ar (kā) spēli (2).
iziet Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
cīnīties Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
vingrināties Piedalīties (parasti sporta) treniņos.
turēt Piedalīties (pasākumā, darbībā u. tml.). Rīkot, arī veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
dejot Piedalīties baleta izrādē, dejiskā uzvedumā.
Iziet cīņu ceļu Piedalīties cīņā, aktīvā darbībā (pret ko, par ko).
demonstrēt Piedalīties demonstrācijā (1).
disputēt Piedalīties disputā, zinātniskā strīdā.
dumpoties Piedalīties dumpī [1], sacelties.
dzīrot Piedalīties dzīrēs.
karot Piedalīties karā, cīnīties karā (par cilvēkiem, karaspēku).
Ost (arī ostīt) pulveri (arī pulvera dūmus) Piedalīties karā.
Ostīt (arī ost) pulveri (arī pulvera dūmus) Piedalīties karā.
Ost (arī ostīt) pulveri (arī pulvera dūmus) Piedalīties karā.
Iziet (arī izstaigāt) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kauju laukus (arī kara laukus) Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kara laukus (arī kauju laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kauju laukus (arī kara laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kauju (arī kara, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kauju (arī kara) laukus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
manifestēt Piedalīties manifestācijā.
polemizēt Piedalīties polemikā.
rautot Piedalīties rautā. Rīkot rautu.
Iet rotaļās (retāk rotaļu) Piedalīties rotaļā.
sacensties Piedalīties sacensībās (3).
Aizstāvēt (kā) krāsas Piedalīties sacensībās (kādas komandas sastāvā).
sacensties Piedalīties sociālistiskajā sacensībā.
talkot Piedalīties talkā.
Spēlēt teātri Piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas.
Spēlēt teātri Piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas.
Dot ieguldījumu Piedalīties un radīt pozitīvus rezultātus (kādā darbībā).
vēlēt Piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas.
figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur). Tikt nosauktam, pieminētam.
Iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
Iziet sporta (arī mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties sporta (mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties sportā (mākslā, literatūrā u. tml.).
startēt Piedalīties, parasti sporta, sacensībās.
Ņemt dalību Piedalīties.
Ņemt dalību Piedalīties.
Nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim.
piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
vājpiens Piens, kuram krejojot atdalīts krējums.
atprasīt Pieprasīt, lai atdod (nopelnīto, apsolīto u. tml.).
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
nopilināt Pilinot atdalīt nost (daļu).
lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu) gabals.
pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni).
nopilēt Pilot atdalīties nost (par daļu).
metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metropolitēns.
debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās).
atplaisāt Plaisājot atdalīties.
sasprāgt Plaisājot sadalīties, parasti pēkšņi.
dalenis Plāksne (ar attiecīgiem uzrakstiem), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu kārtojuma daļu no otras.
bārbala Plāna sloksne, kas atdalīta (piemēram, no tāss).
galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
reģions Plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
pedagoģizēt Plaši ieviest pedagoģijas metodes, atzinumus (audzināšanas, mācību, izglītības procesā).
politehnizēt Plaši ieviest politehnisko izglītību, (mācību iestādēs, mācību sistēmā).
valbīt Plati izplest un grozīt (acis). Bolīt.
valbīties Plati izplesties un grozīties (par acīm). Bolīties (1).
lobīt Plēst, dalīt nost (ādas virskārtu).
atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji)
noplēst Plēšot atdalīt nost. Plēšot atdalīt (daļu no kā), lai iegūtu (ko).
pārplēst Plēšot pārdalīt.
saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt.
uzplēst Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
skudra Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3-12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Plīst nost.
pārplīst Plīstot pārdalīties.
saplīst Plīstot sadalīties, saplakt (par viļņiem).
saplīst Plīstot sadalīties. Plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā). Plīstot, sprāgstot pārdalīties.
noplītēt Plītēt (visu laikposmu) un pabeigt plītēt.
plītsriņķis Plīts riņķis.
durtiņas Plīts vai (telpu) apsildāmās krāsns durvis.
plītsvirsa Plīts virsa.
plītsmala Plīts virsmas mala.
plītskrāsns Plīts, kas ir savienota ar krāsni.
izplosīt Plosot sadalīt, izjaukt (kādu kopumu).
atplucināt Plucinot atdalīt.
izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram? vilnu).
saplucināt Plucinot sadalīt, sasmalcināt.
noplucināt Plucinot, raujot atdalīt nost.
noplucināt Plucinot, raujot atdalīt putnam (spalvas). Plucinot, raujot atdalīt (putnam) spalvas.
noplūkt Plūcot atdalīt nost.
noplūkt Plūcot atdalīt putnam (spalvas). Plūcot atdalīt (putnam) spalvas.
nopluinīt Pluinot atdalīt (no kā).
nopluinīt Pluinot atdalīt nost.
noplūkāt Plūkājot atdalīt (no kā).
noplūkāt Plūkājot atdalīt nost.
atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut.
saplūkāt Plūkājot sadalīt, sasmalcināt.
noplūst Plūstot atdalīties nost.
koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai).
Bērnu trieka Poliomielīts.
Bērnu trieka Poliomielīts.
politdarbs Politiskās izglītības un audzināšanas darbs.
stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piemēram, skriešanā, slēpošanā, peldēšanā) dažādās distancēs, kurās komandas dalībnieki mainās cits ar citu.
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
ciklamena Prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs. Alpu vijolīte.
dalīšanās Process, arī darbība --> dalīties (1,3-6).
Vidējā speciālā izglītība Profesionālā izglītība.
pamatskola PSRS obligātās vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe, kas aptver pirmās trīs vai četras klases.
vairodziņš Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai.
nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
nopurināt Purinot (ko), atdalīt nost (no tā).
atpūt Pūstot atdalīties (no kā).
pārpūt Pūstot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
nopūst Pūšot atdalīt nost (parasti par veļu).
krislītis Puteklītis, pūciņa.
radiotehniķis Radiotehnikas (1) speciālists (parasti ar vidējo izglītību).
pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
dokuments Raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību).
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
eolītisks Raksturīgs eolītiem (2).
izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
noraut Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu).
atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Raut nost.
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
pārraut Raujot pārdalīt.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka. Arī plūkt (1).
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās.
plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko). Arī plūkt (1).
saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
pārraustīt Raustot pārdalīt.
atdalīties Refl. --> atdalīt (4).
atskaldīties Refl. --> atskaldīt (1). Tikt atskaldītam. Atšķelties, atdalīties.
dalīties Refl. --> dalīt (1).
izbolīties Refl. --> izbolīt.
izolēties Refl. --> izolēt (2). Nošķirties, norobežoties, atdalīties.
nobolīties Refl. --> nobolīt (1).
pārbolīties Refl. --> pārbolīt.
pārsālīties Refl. --> pārsālīt. Tikt pārsālītam.
sadalīties Refl. --> sadalīt (1): tikt sadalītam.
sadalīties Refl. --> sadalīt (4). Tikt sadalītam.
sadalīties Refl. --> sadalīt (5). Tikt sadalītam.
sālīties Refl. --> sālīt (1). Tikt sālītam.
sālīties Refl. --> sālīt (2). Likt sālītam.
skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
pavadība Reizē, vienlaicīgi (ar ko), arī tūlīt (pēc kā).
ballēties Rīkot balles [1]. Piedalīties ballēs [1].
palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt. Piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
norīvēt Rīvējot atdalīt nost.
pārrīvēt Rīvējot pārdalīt.
atrobīt Robījot, iegriežot visapkārt robus, atdalīt, atgriezt.
norakt Rokot novirzīt (nost no kurienes). Rokot atdalīt nost.
pārrakt Rokot pārdalīt.
izrūgt Rūgstot sadalīties (par organiskām vielām).
rullis Rullītis (2).
balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi. Pļāpāt, lielīties.
Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā) Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
pārrūsēt Rūsējot pārdalīties. Rūsējot kļūt cauram, bojātam.
Garīgā kultūra Sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
klubs Sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktu aprindu, vienas profesijas, arī kopīgu idejisku interešu cilvēkus, lai organizētu kopīgus pasākumus. Kultūras un izglītības iestāde komunistiskās audzināšanas darbam, kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai.
(Brīvprātīgais) kārtības sargs Sabiedriskas organizācijas loceklis (PSRS), kura uzdevums ir, piemēram, aizsargāt pilsoņu tiesības un likuma prasības, aktīvi piedalīties likuma pārkāpumu novēršanā un pārtraukšanā, uzturēt sabiedrisko kārtību un sargāt sociālistisko īpašumu.
saskaldīt Sadalīt (4).
sašķelt Sadalīt (4).
izkārtot Sadalīt (cilvēkus) pa noteiktiem darbiem. Izrīkot (darbā, parasti noteiktā kārtībā).
sadrumstalot Sadalīt (kādu kopumu) vairākās samērā nelielās daļās.
rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās
zonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteiktiem kritērijiem ģeogrāfiskās, klimatiskās, hidroloģiskās u. tml. zonās, joslās.
sagrafēt Sadalīt (ko) ailēs.
sagarumot Sadalīt (ko) noteikta garuma daļās.
dekoncentrēt Sadalīt (ko) pa vairākām vietām.
decentralizēt Sadalīt (ko) sīkākās daļās, grupās un novietot tās katru atsevišķi.
saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem.
saārdīt Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
pārziepjot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu.
pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna.
rubricēt Sadalīt (tekstu) rubrikās (1). Ierakstīt (ko) rubrikās (1).
pārdalīt Sadalīt (telpu, platību, virsmu u. tml.) divās daļās (ar šķērssienu, aizkaru u. tml.).
sašķelt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās.
saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākas daļas. Sašķelt (3).
hidrolizēt Sadalīt (vielu), izmantojot hidrolīzi (1).
parcelēt Sadalīt (zemi) parcelēs.
graduēt Sadalīt iedaļās (piemēram, skalu, instrumentu, trauku).
pārlauzt Sadalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu) vēlreiz, no jauna.
izformēt Sadalīt mazākās vienībās, sadalīt pa citām vietām, vienībām vai likvidēt (kādu organizētu veselumu).
izkārtot Sadalīt noteiktā kārtībā (piemēram, laiku).
izārdīt Sadalīt pa sastāvdaļām.
izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu).
frakcionēt Sadalīt sastāvdaļās (maisījumu).
izjaukt Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.).
iedalīt Sadalīt sīkāk (mazākās mērvienībās).
sasmalcināt Sadalīt sīkās daļās.
izdalīt Sadalīt un izsniegt (katram daļu no kopuma).
saplosīt Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu).
saskaldīt Sadalīt, parasti nevēlami (piemēram, tautu, kolektīvu) atsevišķās, atšķirīgās vienībās, grupās.
reģistrs Sadalītājs, arī regulators (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
saskaldīties Sadalīties (4).
sašķelties Sadalīties (4).
saskaldīties Sadalīties (gabalos, daļās u. tml.).
sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu). Izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
izšķirties Sadalīties (par priekšmetu).
sabrukt Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu).
diferencēties Sadalīties (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās).
izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
pajukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, parasti daļēji (par priekšmetiem).
pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā). Izjukt (1).
sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu).
izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko).
izklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm).
paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
disociēt Sadalīties sastāvdaļās (par molekulām).
izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
macerēties Sadalīties sastāvdaļās ķīmisku vielu iedarbībā (par organisma, tā daļas audiem).
pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
izirt Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas divi gabali, divas daļas.
izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
saslāņoties Sadalīties, arī izveidoties slāņveidīgi.
pašķirties Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu).
sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
artikulēts Sadalīts sastāvdaļās (par cilvēka runu).
nodalīties Sadaloties zaudēt saistību (ar ko). Atdalīties (1).
atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
sadēdēt Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties.
politehnisks Saistīts ar dažādām tehnikas, ražošanas nozarēm, tām raksturīgs (parasti izglītībā).
galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
elektrolītisks Saistīts ar elektrolītu vai elektrolīzi, raksturīgs elektrolītam vai elektrolīzei.
kosmopolītisks Saistīts ar kosmopolītismu, tam raksturīgs.
kultūrizglītības Saistīts ar kultūras un izglītības darbu, tam raksturīgs.
pedagoģisks Saistīts ar mācīšanu, audzināšanu, izglītību, tām raksturīgs.
megalītisks Saistīts ar megalītu, tam raksturīgs.
mezolītisks Saistīts ar mezolītu, tam raksturīgs.
neolītisks Saistīts ar neolītu, tam raksturīgs.
oolītisks Saistīts ar oolītiem, tiem raksturīgs.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu.
Viens rāviens Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Viens rāviens, arī viena vīle Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Viena vīle Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Pēc spoka Saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu.
Mute atdarās (arī atveras) Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Mute atdarās Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
Sacīts (retāk runāts) - darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Runāts (biežāk sacīts), darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Sacīts (retāk runāts), darīts Saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Zeme deg zem kājām Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Papēži deg Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Zeme deg zem kājām Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja tūlīt jādodas prom.
Papēži svilst (arī deg) Saka, ja tūlīt jādodas prom.
pamatizglītība Sākotnējā izglītība.
piebiedroties Sākt piedalīties (kur), pievienoties (piemēram, pasākumam, kādai norisei).
Krist atpakaļ Sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
pamatīgums Saliedētība. Viengabalainība. Monolītums.
tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
Zaļa siļķe Sālīta, ēšanai īpaši nesagatavota siļķe.
paglīts Samērā glīts.
šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti no augsnes) atdalīts gabals.
kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi.
nopūt Sapūstot atdalīties nost.
notrūdēt Satrūdot atdalīties nost.
notrunēt Satrunot atdalīties nost.
notrupēt Satrupot atdalīties nost.
notrusēt Satrusot atdalīties nost, arī iegūt bojājumu.
nolielīt Savienojumā «nevarēt nolielīt»: nevarēt beigt lielīt.
nolielīties Savienojumā «nevarēt nolielīties»: nevarēt beigt lielīties.
simtlauciņu Savienojumā «simtlauciņu dambrete»: dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
puķīte Savienojumā «zilā puķīte»: zilā vizbulīte.
griezt Savienojumā ar «nost», «klāt» u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
bāzties Savienojumā ar «virsū»: plīties, mākties virsū. Nelikt mierā.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz nodalītu vietu.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību. Iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
vieplis Seja (parasti neglīta), arī tās attēls. Arī maska (1).
vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta. Arī grimase.
krejot Separējot dalīt (pienu) krējumā un vājpienā.
Bērnu saņēmēja Sieviete (parasti bez speciālas medicīniskās izglītības), kas palīdz dzemdībās.
nosijāt Sijājot atdalīt nost. Atsijāt.
atsijāt Sijājot atdalīt.
parcele Sīks (parasti no lielāka zemes īpašuma atdalīts) zemes gabals.
akants Siltzemju lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām.
skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost.
dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost.
pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu. Sitot, ar sitienu pārdalīt.
cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu).
lauzt Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
skaitītājs Skaitlis, kas rāda kādas sadalītas vienības vienādo daļu skaitu.
saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
Daļskaitļa saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts vieninieks.
noskaitīt Skaitot atdalīt (no kopuma noteiktu daudzumu). Skaitot iedalīt.
atskaitīt Skaitot atdalīt, atņemt nost. Atrēķināt.
noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
atskaldīt Skaldot atdalīt.
izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
pārskaldīt Skaldot pārdalīt.
saskaldīt Skaldot sadalīt, sasmalcināt.
pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt.
noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt. Skalojot novirzīt nost.
Gaismas pils Skola. Kultūras un izglītības iestāde.
Gaismas pils Skola. Kultūras un izglītības iestāde.
noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt.
atskrāpēt Skrāpējot, kasot atdalīt. Noskrāpēt.
noskribināt Skribinot atdalīt gaļu (no kaula).
noskribināt Skribinot atdalīt nost.
noskrubināt Skrubinot atdalīt gaļu (no kaula).
noskrubināt Skrubinot atdalīt nost.
apskrubināt Skrubinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai vietumis).
atskrubināt Skrubinot atdalīt.
noskūt Skujot atdalīt apmatojumu (ķermeņa daļai).
noskūt Skujot atdalīt apmatojumu, parasti bārdu (cilvēkam).
noskūt Skujot atdalīt nost (apmatojumu, parasti bārdu).
aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs.
Uztura toksikoinfekcijas Slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
nosmalstīt Smalstot atdalīt nost (parasti virsējo kārtu).
nosmelt Smeļot atdalīt no virsas (daļu).
solīties Solīt (ko veikt, darīt).
Solīt zelta kalnus Solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
pārsolīt Solīt vēlreiz, no jauna (izsolē).
Dot vārdu Solīt, apsolīt.
Dot vārdu Solīt, apsolīt.
apsolīt Solīt, ka atdos par sievu.
solīties Solīt, ka kļūs par sievu (kādam).
dāvāt Solīt, piedāvāt.
nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt šķidrumu (no tā).
pārspaidīt Spaidot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spaidot pārdalīt.
berzt Spaidot, spiežot (pret kādu virsmu), dalīt sīkās daļiņās. Drupināt, smalcināt.
arodizglītība Speciālā izglītība, ko parasti iegūst profesionāli tehniskajās skolās.
ārsts Speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām ārstēt.
inženieris Speciālists ar augstāko tehnisko izglītību.
veterinārārsts Speciālists ar augstāko veterināro izglītību.
veterinārfeldšeris Speciālists ar vidējo veterināro izglītību.
gāzt Spēcīgi līt.
sagāzt Spēcīgi nolīt (par lietu). Nogāzt (9).
nogāzt Spēcīgi nolīt.
uzgāzt Spēcīgi uzlīt (par lietu).
vārīties Spēcīgi viļņoties, virpuļot, mutuļot, arī izdalīt tvaikus, garaiņus (parasti par ūdenstilpi).
ūdensatdeve Spēja atdot, izdalīt ūdeni.
speķzīlīte Speķa zīlīte.
dambrete Spēle ar baltiem un melniem kauliņiem, kurus pārvieto pa galdiņu, kas sadalīts 64, 100 vai 144 lauciņos.
kost Spiest (zobus kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
nospiest Spiežot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
nospiest Spiežot (ko), atdalīt šķidrumu (no tā).
pārspiest Spiežot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spiežot pārdalīt.
pārmalt Spiežot, beržot pārdalīt.
diskvalificēt Sportā - aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ).
diskvalifikācija Sportā - aizliegums piedalīties sacensībās (par sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanu).
pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
smaiļošana Sporta veids - braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties. Eksplodēt.
sasprāgt Sprāgstot sadalīties.
atspridzināt Spridzinot atdalīt, atšķelt nost.
pārspridzināt Spridzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Spridzinot pārdalīt.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt. Spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
pārtrauktība Stāvoklis, kad (kas) ir pārtraukts, sadalīts. Diskrētība (2).
tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu. Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
plēst Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas.
plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem.
plēst Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu).
plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
gāzties Stipri līt vai snigt.
nodot Stipri nolīt (par lietu).
sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
atraut Strauji atdalīt (no kā) - par vēju, ūdeni.
noraut Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni.
plīst Strauji deformēties, dalīties, plakt (par viļņiem).
iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
kult Strauji maisīt (ko), piemēram, lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā, arī lai (tas) sadalītos.
atsprāgt Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost. Atšķelties.
notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
Vemt uguni Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
marimba Strinkšķināmais mūzikas instruments ar mēlītēm (Kongo, Austrumāfrikā).
pustula Strutains pūslītis (uz cilvēka ādas).
nosūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), atdalīt (no kā).
nosūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), atdalīt nost (daļu).
nosūknēt Sūknējot atdalīt (no kā).
nosūknēt Sūknējot atdalīt nost (daļu).
Suņu kumelīte Suņkumelīte.
sasvērt Sverot (ko), sadalīt (to) pa noteiktiem kopumiem.
iesvērt Sverot iedalīt (no kāda kopuma) un ievietot (piemēram, traukā, iesaiņojumā).
nosvērt Sverot nodalīt no kāda kopuma (daļu ar noteiktu masu, svaru).
atsvērt Sverot nodalīt.
izsvērt Sverot sadalīt (kādu kopumu) vairākās vai daudzās daļās.
skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
drāzt Šādā veidā gatavojot priekšmetu, atdalīt (piemēram, skaidas).
mirre Šī koka izdalītie sveķi, eļļas.
izšķaudīt Šķaudot izdalīt (no deguna, mutes).
lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā).
plēst Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos. Šādā veidā gatavot (ko).
atšķelt Šķeļot atdalīt nost (daļu no kā).
nošķelt Šķeļot atdalīt nost.
izšķelt Šķeļot izdalīt (daļu no priekšmeta).
pāršķelt Šķeļot pārdalīt. Šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
sašķelt Šķeļot sadalīt, sasmalcināt.
nodalīt Šķeļot, griežot u. tml. atdalīt nost.
pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu).
kust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā šķīst, dalīties (par vielu).
nošķīt Šķinot atdalīt nost (auga daļas), arī šķinot novākt (kā ražu). Šķinot atdalīt nost auga daļas, arī šķinot novākt ražu (kādā platībā).
atlasīt Šķirojot atdalīt (no kopuma).
atšķirot Šķirojot atdalīt, nodalīt.
izlasīt Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma). Atlasīt.
nošķirot Šķirojot nodalīt.
dalīt Šķirot (domās) pēc kādām pazīmēm. Iedalīt, grupēt. Klasificēt.
noplūst Šķīstot šķidrumā, arī iekļūstot šķidruma plūsmā, atdalīties nost.
izšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā izlīt, izplūst.
četrklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās četras klases.
trīsklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās trīs klases.
desmitklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās desmit klases.
deviņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās deviņas klases.
divklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās divas klases.
piecklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās piecas klases.
septiņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās septiņas klases.
sešklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās sešas klases.
dūrains Tāds (cimds), kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
nesaīsināms Tāds (daļskaitlis), kura skaitītājam un saucējam nav kopīga dalītāja.
mācīts Tāds, kam ir attiecīgā izglītība (par speciālistu, amatnieku u. tml.).
skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē. Arī mācīts (2).
mācīts Tāds, kam ir izglītība, zināšanas. Arī izglītots.
tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku). Arī skaists.
izglītots Tāds, kam ir plaša izglītība, tāds, kam ir vispusīgas zināšanas.
padomdevējs Tāds, kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Arī tumsonīgs.
nekulturāls Tāds, kam nav izglītības. Tāds, kas neievēro uzvedības normas.
selektīvs Tāds, kam piemīt spēja izdalīt, atlasīt noteiktus objektus, signālus (no kāda kopuma).
neizglītots Tāds, kam trūkst zināšanu, izglītības (kādā nozarē). Tāds, kas pilnībā nepārzina savu specialitāti.
patstāvīgs Tāds, kas (parasti kādā sistēmā) var funkcionēt atsevišķi, atdalīti no kā cita.
kulturāls Tāds, kas atbilst izglītota, garīgi bagāta cilvēka prasībām.
pievilcīgs Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām un izraisa patiku (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī glīts, skaists.
atturīgs Tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju. Izvairīgs.
tauta Tāds, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem (par izglītības iestādēm).
vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo (nevis speciālo) izglītību.
abstrakts Tāds, kas iegūts abstrakcijas ceļā, domās atdalīts no konkrētā.
atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
paglītots Tāds, kas ir daļēji ieguvis (vēlamo, vajadzīgo) izglītību.
pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar minimālu sāls daudzumu, tāds, kam pievienots maz sāls (par pārtikas produktiem).
pērļains Tāds, kas ir izrotāts ar pērlēm vai pērlītēm (2).
operatīvs Tāds, kas ir jāveic nekavējoties. Tāds, kas ir paredzēts (kā) tūlītējai veikšanai, saistīts ar (kā) tūlītēju veikšanu.
steidzams Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
papillārs Tāds, kas ir līdzīgs kārpai, pūslītim.
mazizglītots Tāds, kas ir maz izglītots, tāds, kam ir mazas zināšanas.
siļķains Tāds, kas ir notriepts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas, parasti sālītas, siļķes (piemēram, par trauku).
smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem). Tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
nelāgs Tāds, kas ir paveikts zemā kvalitātē, nepareizi, arī neglīti (piemēram, par darbu).
publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem. Tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi. Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
stāvots Tāds, kas ir sadalīts stāvos (parasti par celtni).
sadrumstalots Tāds, kas ir sadalīts vairākās samērā nelielās daļās (par kādu kopumu).
pašsālīts Tāds, kas ir sālīts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
pašlielīgs Tāds, kas lielās vai mēdz lielīties pats ar sevi.
lielīgs Tāds, kas lielās vai mēdz lielīties.
vesels Tāds, kas nav dalīts atsevišķās daļās, gabalos. Arī tāds, kura uzbūvē nav dalījuma atsevišķās vienībās.
neizglītots Tāds, kas nav ieguvis izglītību.
nemācīts Tāds, kas nav ieguvis izglītību. Neizglītots (2).
slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai. Pretstats: atklāts.
neartikulēts Tāds, kas nav sadalīts sastāvdaļās (skaņās, zilbēs, vaidos).
parasts Tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm).
tūlītējs Tāds, kas notiek, sāk pastāvēt, ir darāms, veicams tūlīt.
pretpoliomielīta Tāds, kas novērš, ārstē poliomielītu.
pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
atklāts Tāds, kas pieejams visiem, tāds, kur var piedalīties visi. Pretstats: slēgts.
augstākais Tāds, kas seko vidējam (izglītības sistēmā).
nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
sīksts Tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu).
ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Pretstats: mīksts.
nedalāms Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt (no kā). Tāds, kas pastāv ciešā saistībā (ar ko).
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
dalāms Tāds, ko var sadalīt sastāvdaļās.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Ļoti elastīgs. Pretstats: ciets (2).
steidzīgs Tāds, ko veic ātri, tāds, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbību). Tāds, kas norisinās ātri.
nepacietīgs Tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.). Pilns, vispārējs.
tīrīts Tāds, no kā ir atdalīti, parasti nevēlami, nevajadzīgi, piemaisījumi.
netīrīts Tāds, no kā nav atdalīti, parasti nevēlami, piemaisījumi.
tepat Tagad. Arī tūlīt.
bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos).
attaisnojums Tas (lakts, apstāklis), kas pieļauj (ko dalīt).
spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti. Tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
velnaģīmis Tas, kas atgādina velnu. Neglītenis.
gaisma Tas, kas padara dzīvi labu, skaistu (piemēram, izglītība, zināšanas).
notecināt Tecinot atdalīt (šķidrumu produktam).
notecināt Tecinot atdalīt nost (daļa no kā).
notecināt Tecinot atdalīt šķidrumu (kam).
notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
notecēties Tekot atdalīties nost. Būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu).
zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru. Arī parinde.
taksofons Telefona aparāts sarunām par tūlītēju apmaksu (piemēram, ar monētām, žetoniem, magnētiskām kartītēm).
klase Telpa (parasti vispārizglītojošajā skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
kausēt Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
notēst Tēšot atdalīt (kam) mizu.
notēst Tēšot atdalīt nost.
norīvēties Tiekot berztam, atdalīties nost.
Iztecēt taukos Tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
Iztecēt taukos Tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
trūkt Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties divās daļās (parasti par ko samērā tievu). Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
plīst Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos.
pārplīst Tiekot šķeltam, pārdalīties.
sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
Padomdevēja balss Tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izlemšanā.
Padomdevēja balss Tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izšķiršanā.
Lēmēja balss Tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
Lēmēja balss Tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
balss Tiesība piedalīties kāda jautājuma kolektīvā izšķiršanā.
balsstiesības Tiesības piedalīties balsošanā.
adata Tieva metāla stieplīte vai caurulīte ar smailu galu duršanai vai dūrienveida pieskarei.
iet Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).
iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (daļās, grupās)
iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (sīkākās mērvienībās)
sašķelties Tikt sašķeltam (1). Sadalīties (gabalos, daļās u. tml.).
attīt Tinot atdalīt (no kā). _imperf._ Tīt nost Notīt.
iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
mazgāt Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā.
trenēties Trenēt (1) sevi, piedalīties (parasti sporta) treniņos.
nokapāt Triecoties pret (ko), atdalīt nost (par lodēm, šāviņiem).
pipars Tropu lakstaugs vai krūms ar sīkiem bezapziedņa ziediem vārpās vai vālītēs un augļiem - kauleņiem, kam ir viena sēkla.
pārtrūdēt Trūdot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt. Trūdot sabojāties, parasti pilnīgi.
pārtrūkt Trūkstot pārdalīties.
satrūkt Trūkstot sadalīties.
trūkumzāle Trūkumzālīte.
pārtrunēt Trunot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
pārtrupēt Trupot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
tūdaļ Tūliņ, tūlīt.
tūdaliņ Tūliņ, tūlīt.
(Pa)klausīt uz vārda Tūlīt (pa)klausīt.
Uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām Tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
Uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām Tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
Klausīt uz vārda (arī uz pēdām) Tūlīt klausīt.
Paklausīt uz vārda (arī uz pēdām) Tūlīt paklausīt.
Pa pēdām, arī uz pēdām Tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties).
No skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
No skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
Kuru katru acumirkli Tūlīt, jau pēc īsa brīža.
nupat Tūlīt, ļoti drīz.
steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
Uz līdzenas vietas Tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
Uz līdzenas vietas Tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
raglape Ūdensaugs ar divkārt vai trīskārt dakšveidīgi dalītām lapām un ar ziediem zem ūdens.
ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
uzlāsot Uzlīt, parasti mazliet (par lietu).
elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi (par cilvēku vai dzīvnieku).
galvot Uzņemties saistības, apliecināt, solīt, ka persona pēc likuma izpildīs saistībā, apliecinājumā, solījumā, noteiktās prasības.
Kārties kaklā Uzplīties, uzmākties.
Kārties kaklā Uzplīties, uzmākties.
Uzkārties kaklā Uzplīties, uzmākties.
Uz vietas Uzreiz, tūlīt, arī nekavējoties.
izšķirt Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma). Domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
graizīt Vairākkārt griezt (ar ko asu), lai sasmalcinātu, sadalītu.
lauzīt Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem atdalīt (ko pielipušu).
izsolīties Vairākkārt solīt.
kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
mītiņot Vairākkārt, regulāri piedalīties mītiņos. Vairākkārt, regulāri rīkot mītiņus.
valbīties Valbīt acis. Bolīties (2).
palīgvārds Vārds, ko lieto saistījumā ar citiem vārdiem (piemēram, šo vārdu analītisko formu veidošanā, modalitātes izteikšanai).
pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
vecene Veca sieviete. Arī neglīta, ļauna sieviete.
virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā - bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
parcelēt Veidot tekstā vārdu savienojumu, vārdu, kas pēc struktūras atgādina teikuma daļu, locekli, locekļu grupu un no pāreja teksta ir atdalīts intonatīvi vai ar gala pieturzīmēm.
pavadīt Veikt (kādu darbību) vienlaicīgi ar citu darbību vai tūlīt pēc tās.
izpildīt Veikt, īstenot (apsolīto).
pildīt Veikt, īstenot (apsolīto).
kromanjonietis Vēlā paleolīta cilvēks.
Plurālais votums Vēlētāja tiesība (dažās buržuāziskajās valstīs) nodot vairākas balsis atkarā no īpašuma, izglītības u. tml. cenza vairākās dzīvesvietās.
novilkt Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.).
berzt Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko).
Mest vējā Veltīgi tērēt, šķiest. Bezatbildīgi runāt, solīt.
boikotēt Vērsties (pret kādu sabiedrisku pasākumu), atsakoties piedalīties (tajā).
akcija Vērtspapīrs, kas apliecina zināmas summas iemaksu kapitālistiskā uzņēmumā un dod iespēju vērtspapīra īpašniekam piedalīties peļņas saņemšanā, kā arī izmantot citas akcionāru tiesības.
dalāmība Vesela skaitļa spēja dalīties bez atlikuma ar kādu citu skaitli.
atvētīt Vētījot atdalīt (ko no kā).
aizvētīt Vētījot atdalīt, aizmest.
vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde.
mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) - pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
imitācija Viena motīva, tēmas tūlītējs atkārtojums citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
puspants Viena no divām panta daļām, kas ir atdalīta ar lielo cezūru.
puslode Viena no divām pusēm, kādās nosacīti pēc noteiktām pazīmēm sadalīta zemeslode (debess ķermenis) un debess sfēra.
puse Viena no divām, parasti līdzīgām, sastāvdaļām, kuras veido veselo vai kurās sadalīts veselais.
populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
sparģeļkāposti Viengadīgi kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzeņi, kuriem ir augsta lapu rozete, plūksnoti dalītas, tumšzaļās lapas ar gariem kātiem un kuru augstais stublājs nobeidzas ar ziedu sastatu.
kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs.
pērkone Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle).
redīss Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzenis ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
sinepe Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos.
kumelīte Viengadīgs kurvjziežu dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
zilausis Viengadīgs vai divgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros.
dalīšanās Vienkāršo organismu šķelšanās bezdzimuma vairošanās procesā. Process --> dalīties (2).
monolīts Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
viengabalains Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
Plīts riņķis Viens no metāla riņķiem, kas sedz malkas plīts caurumu un ko izmanto tā atvēruma lieluma mainīšanai.
saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu dō un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
novīlēt Vīlējot atdalīt nost.
pārvīlēt Vīlējot pārdalīt.
dīrāt Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam).
Vilku vāle Vilkvālīte (1).
Vilku (arī vilka) vāle, arī vilku (arī vilka) vālīte Vilkvālīte (1).
vilkuvāle Vilkvālīte (1).
Vilku vālīte Vilkvālīte.
vālīte Vilkvālīte.
zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu). Virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
izliedēties Viscaur salīt.
glītums Vispārināta īpašība --> glīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izglītotība Vispārināta īpašība --> izglītots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Pilsētas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
Pilsētas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un zināšanas apgūst strādājošie.
internātskola Vispārizglītojoša skolai (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti.
Gatavības eksāmeni Vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanas eksāmeni.
Jaunākās klases Vispārizglītojošo skolu pirmās trīs vai četras klases.
Jaunākās klases Vispārizglītojošo skolu pirmās trīs vai četras klases.
Vecākās klases Vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
vizbule Vizbulis. Arī vizbulīte.
vizbulis Vizbulīte.
izzāģēt Zāģējot atdalīt (piemēram, koka zarus). Nozāģēt no kāda kopuma (piemēram, kokus mežā).
nozāģēt Zāģējot atdalīt nost.
atzāģēt Zāģējot atdalīt. _imperf._ Zāģēt nost. Nozāģēt.
pārzāģēt Zāģējot pārdalīt.
sazāģēt Zāģējot sadalīt, sasmalcināt.
tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola.
atgriezums Zemes gabals, kas, pārkārtojot zemes valdījuma attiecības, tiek atdalīts (no kādas citas platības).
peldmaska Zemūdens peldēšanai paredzēta sejas maska ar skābekļa balonu vai elpojamo caurulīti.
palazde Zilā vizbulīte.
palazdīte Zilā vizbulīte.
Zilās puķītes Zilās vizbulītes.
zīle Zīlīte [1] (2).
zīle Zīlīte [2].
priekšizglītība Zināšanu kopums, kas veido pamatu pilnīgas vai pilnīgākas izglītībasieguvei.
pedagoģija Zinātne par audzināšanu, mācīšanu un izglītību. Attiecīgais mācību priekšmets.
apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, tautas izglītošana.
Zooloģiskais dārzs Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas.
muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
planetārijs Zinātniski izglītojoša iestāde, kur lasa lekcijas astronomijā un ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē debess sfēras ainas. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
dentists Zobu ārstēšanas un protezēšanas praktiķis ar nepabeigtu zobārsta izglītību.
zootehniķis Zootehnikas speciālists (parasti ar vidējo izglītību).
irt Zūdot saistījumam, dalīties, raisīties (piemēram, par adījumu, vīli).
zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi.
plītmanis Žūpa, uzdzīvotājs. Plītnieks.

līt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

līt

MLVV

līt

MEV

lît