vieplis
vieplis -ļa, v.
1.Seja (parasti neglīta), arī tās attēls. Arī maska1.
Piemēri..esmu apnicis zīmēt pats sevi. Esmu to darījis jau pārāk bieži. Mans vieplis ir visiem apnicis, jo neesmu nekāds izskatīgais.
- ..esmu apnicis zīmēt pats sevi. Esmu to darījis jau pārāk bieži. Mans vieplis ir visiem apnicis, jo neesmu nekāds izskatīgais.
- Jānis apskatīja vienu istabas sienu, tad otru, redzēja, ka pie vienas bija piekārts melns, sadrūmis indiāņa vieplis..
- Mēs visi to laimi gaidām, Bet kā viņa ietērpsies: Vai mīļotas meitenes smaidā Vai raganas vieplī, ak dievs!
- pārn. «Kāds vīrs lai turas pie sievietes rokas?» Mārtiņš viņu izsmēja. - «Tu kļūsti smējējs. Nomet savu viepli pie malas un kļūsti cilvēks.»
2.Sejas izteiksme, parasti neglīta. Arī grimase.
Piemēri«Velns lai parauj!» viņš tūliņ nodudināja un savieba seju tik indīgā vieplī, it kā būtu iedzēris saskābušu vīnu.
- «Velns lai parauj!» viņš tūliņ nodudināja un savieba seju tik indīgā vieplī, it kā būtu iedzēris saskābušu vīnu.
- Pats Johans, vienaldzīgā vieplī savilktu seju, velk ar somu pa mašīnas sāniem..
Avoti: 8. sējums