vecene
vecene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
1.Veca sieviete. Arī neglīta, ļauna sieviete.
PiemēriLiela, līka, sirma vecene patlaban trieca Bites lopus laukā no Brīviņu pļavas.
- Liela, līka, sirma vecene patlaban trieca Bites lopus laukā no Brīviņu pļavas.
- Pēc kāda laika precinieki atbrauca vēlreiz. Nu bija līdzi arī precību māte,.. runīga vecene.
- «Ja tu esi atnākusi uz manu māju mani lamāt, tad tūdaļ vācies ārā no istabas. Laukā no mājas! Dullā vecene!»
1.1.Sieva1.
PiemēriTik tīrīga sievišķa kā mana vecene tu tāpat neatradīsi.
- Tik tīrīga sievišķa kā mana vecene tu tāpat neatradīsi.
- Jaunkalaču vecis ar veceni tomēr arī ieradās, lai gan tikai.. goda pēc aicināti..
Avoti: 8. sējums