paglīts
paglīts -ais; s. -a, -ā
paglīti apst.
Samērā glīts.
Piemēri«Tu esi tā nekas,» viņa saka. «Nevar teikt, ka tu būtu skaistule, bet diezgan paglīta.»
- «Tu esi tā nekas,» viņa saka. «Nevar teikt, ka tu būtu skaistule, bet diezgan paglīta.»
- Gundegai nezin kādēļ nekas nepatika viņā. Ne apaļā, patiesību sakot, tīri paglīta seja, ne platais, pieglaimīgais smaids..
- Ēriks iegāja cauri vārtiem sētā. Tur priekšā jau bija cilvēku divdesmit. Visi tādi paši - paglīti apģērbti, iestāžu vīri.
Avoti: 6-1. sējums