Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šķēlēt
šķēlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Dalīt (ko) šķēlēs.
PiemēriŠķēlēt maizi.
1.1.trans.
PiemēriElvīra piesarkušiem vaigiem virpināja turzas, svēra un lēja, šķēlēja un tina..
Avoti: 7-2. sējums