valbīties
valbīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.parasti 3. pers. Plati izplesties un grozīties (par acīm). Bolīties (1).
Piemēri..miglainās acis nesaprašanā valbījās pa dobuliem [dobuļiem], redzēdamas katru lietu divkārtīgi.
- ..miglainās acis nesaprašanā valbījās pa dobuliem [dobuļiem], redzēdamas katru lietu divkārtīgi.
- Viņa [Zetiņa] šņāc aizkaitināta, un viņas baltie acu āboli šaudīgi valbās sejas tumšsarkanā plankumā...
2.sar.; niev. Valbīt acis. Bolīties (2).
PiemēriKo tu tik daudz valbies!
- Ko tu tik daudz valbies!
Avoti: 8. sējums