lūrēt
lūrēt lūru, lūri, lūr, pag. lūrēju; intrans.; sar.
1.Slepus skatīties, vērot.
Piemēri..uz kapu celiņa parādās uradņiks Dimba. Viņš nāk saliecies, lūrēdams caur ceriņu krūmu.
Stabili vārdu savienojumiLūrēt ar vienu aci. Lūrēt caur pieri.
2.Skatīties ilgi (uz ko). Skatīties nekustīgi, ilgi.
PiemēriŠavāls: Tu atvaino, ka es tevi tā... piezoboju. Ko tad tu lūri uz jauniem skuķiem, ka vai acis veļas ārā!
Avoti: 4. sējums