mākonis
mākonis -ņa, v.
1.Veidojums atmosfērā, kurš sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas radušās, ūdenstvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
PiemēriNegaisa mākonis.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.pārn. Nepatīkamu izjūtu, pārdzīvojumu kopums.
PiemēriPēterim nebija ne jausmas, kādi dusmu un skaudības mākoņi sagatavojās pār viņa galvu.
2.Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums.
PiemēriRadioaktīvais mākonis.
2.1.pārn. Ciešs (kā neliela) kopums.
PiemēriTumšais matu mākonis krita uz bālās pieres un slaidā kakla.
2.2.pārn. Liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums.
PiemēriPāri muklājiem lidinājās moskītu mākoņi.
Avoti: 5. sējums