Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
makhija
makhija -as, s.
Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze.
PiemēriDivas zemeņu koku sugas aug Vidusjūras apgabalā makhijās.
Avoti: 5. sējums