mēms
mēms -ais; s. -a, -ā
mēmi apst.
1.Tāds, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja (par cilvēkiem).
PiemēriPratinot mēmu vai kurlu, tiek pieaicināta persona, kas saprot mēmā vai kurlā zīmes.
1.1.lietv. nozīmē: mēmais, -ā, v.; mēmā, -ās, s. Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
Piemēri«Netēlojiet mēmo, labāk pastāstiet, kā un ar ko varat palīdzēt.»
Stabili vārdu savienojumi
1.2.Tāds, kam nav raksturīgu balss skaņu (par dzīvniekiem).
PiemēriLiela daļa rāpuļu sugu vārda tiešā nozīmē jāpieskaita pie mēmiem dzīvniekiem.
1.3.pārn. Tāds, kas uz brīdi nespēj runāt (aiz pārsteiguma, satraukuma u. tml.).
PiemēriKad parādīja trāpījumus, mēs kļuvām mēmi: visas piecas lodes bija iegūlušās mērķa melnajā centrā.
2.Tāds, kas klusē, tāds, kas ir mazrunīgs.
PiemēriDažādi cilvēki iet garām, runā, strīdas, bet Milha kundze tikai ausās un mirkšķina acis, aiz letes rosīdamās. Viņa pagaidām ir visu notikumu mēma, neviena neievērota lieciniece.
Stabili vārdu savienojumiMēms (arī kluss) kā zivs (arī kaps).
2.1.pārn. Tāds, kas nedrīkst, nespēj ko teikt, paust (vārdos), atklāt (kādu domu, patiesību).
PiemēriTauta bija mēma, un nu tā sākusi runāt. Runā strādnieki. Bailēs dreb žandarmērija.
3.Tāds, kur ir pilnīgi kluss, tāds, kur nav nekādu skaņu.
PiemēriZēns vēroja pa pusei sagrauto rūpnīcu, mēmos cehus ar izdauzītiem logiem..
3.1.Tāds, kad ir pilnīgi kluss, tāds, kad nav nekādu skaņu.
PiemēriKlusa, mēma nakts, Bāli mēness zaigā, Noslēpums pa laukiem staigā..
3.2.Tāds, kas nedarbojas un nerada skaņas (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
Piemēri«Jūs toreiz mani izbiedējāt. No tās nakts ir mana vijole mēma. Redziet, viņai nav nevienas stīgas.»
4.Tāds, kas nav izteikts vārdos, skaļi izpausts.
PiemēriMēms jautājums.
4.1.pārn. Tāds, kas neizpauž, piemēram, vārdos, skaņās (piemēram, par lūpām).
PiemēriBet ar bārienu viņa nekā nepanāk. Imants pretim nerunā, lūpas mēmas.
Stabili vārdu savienojumiMēmā kamera. Mēmā karte. Mēmā kinofilma. Mēmā loma. Mēmais kino.
Avoti: 5. sējums