Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mēnešains
mēnešains -ais; s. -a, -ā
mēnešaini apst.
Tāds, kad spīd Mēness (parasti par vakaru, nakti).
PiemēriKad bija mēnešaini vakari, baltā visas pasaules naktsspuldze jo ērti spīdēja visai mājai cauri.
Avoti: 5. sējums