macerēt
macerēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļas) audi ķīmisku vielu iedarbībā sadalās sastāvdaļās.
Piemēri..vīrusu pieveiktos kritušos kāpurus macerē ūdenī. Traukus ar šiem kāpuriem vairākas nedēļas uzglabā istabas temperatūrā.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra.
Avoti: 5. sējums