Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
magnēts
magnēts -a, v.
Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
PiemēriSkaļruņa magnēts.
Stabili vārdu savienojumi(Pie)velk kā magnēts. Magnēta adata.
Avoti: 5. sējums