majestātisks
majestātisks -ais; s. -a, -ā
majestātiski apst.
1.Svinīgs, skaists, arī varens.
PiemēriStundām stāvēts vētrainās Baltijas jūras krastā, kad majestātiskus viļņus kronē baltu putu vainagi.
- Stundām stāvēts vētrainās Baltijas jūras krastā, kad majestātiskus viļņus kronē baltu putu vainagi.
- Pat rudenī, kad zeme tūlīt pārstās ziedēt, viņi [japāņi] rīko krizantēmu svētkus. Veikalos, metro tuneļos, vestibilos - visur zied šīs majestātiskās puķes.
- ..majestātiskā Petrograda sveica atbraucējus ar zeltītajām torņu smailēm..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTagad, kad rakstu šīs rindas, apkārt ir zaļais Latvijas jūlijs, siena laiks, rudzu druvu majestātiskais miers..
- Tagad, kad rakstu šīs rindas, apkārt ir zaļais Latvijas jūlijs, siena laiks, rudzu druvu majestātiskais miers..
- Tur, aiz mežiem, aiz miglā tītiem plašumiem virs robotās apvāršņa svītras majestātiski izkāpa saule.
2.Tāds (cilvēks), kas iedveš cieņu. Dižens, varens.
PiemēriMajestātiska savās sēru drānās, ar zelta matu kroni ap balto, lepno pieri.. - māte saistīja [Sēļa kunga] skatienu..
- Majestātiska savās sēru drānās, ar zelta matu kroni ap balto, lepno pieri.. - māte saistīja [Sēļa kunga] skatienu..
- «Cik viņš ir majestātisks!» viņa izsaucās, «kāda skaista, balta bārda, cik dedzīgas, melnas acis!»
Avoti: 5. sējums