makstains
makstains -ais; s. -a, -ā
Tāds (augs), kam ir makstis (2).
PiemēriSūnu purvos aug makstainās spilves.., kas purvu izmantošanā jāuzskata par nevēlamu augu, jo to sīkstie sakneņi līdz ar lapu makstīm ļoti apgrūtina kūdras griešanu.
- Sūnu purvos aug makstainās spilves.., kas purvu izmantošanā jāuzskata par nevēlamu augu, jo to sīkstie sakneņi līdz ar lapu makstīm ļoti apgrūtina kūdras griešanu.
Avoti: 5. sējums