makstains
makstains -ais; s. -a, -ā
Tāds (augs), kam ir makstis (2).
PiemēriSūnu purvos aug makstainās spilves.., kas purvu izmantošanā jāuzskata par nevēlamu augu, jo to sīkstie sakneņi līdz ar lapu makstīm ļoti apgrūtina kūdras griešanu.
Avoti: 5. sējums