manīties
manīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties. Lavīties.
PiemēriManīties uz māju.
1.1.Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) — par cilvēkiem. Veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
Piemēri«Man nu arī ilgāk nebūs vaļas: jāmanās atpakaļ fabrikā. Šodien tā iznāca, ka uz divām stundām varēju tikt...»
1.2.Par dzīvniekiem.
PiemēriIzbijusies varde gariem lēcieniem manījās prom no šaubīgās vietas. Sausajā zālē tā iekrita cap, cap, cap...
1.3.reti Gatavoties1.
Piemēri«Sākas jau dievvārdi,» teica dārzniece, redzēdama, ka viesis [iet prom] tomēr vēl nemanās.
2.sar. Attapīgi, veikli rīkoties.
Piemēri..šogad manījās visi, ko tikai sāka snigt. Rāva žagarus, rāva egļu zarus, malku un baļķus..
Avoti: 5. sējums