Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
manšete
manšete -es, dsk. ģen. -tu, s.
1.Aproce (parasti blūzei, kreklam).
PiemēriManšetes poga.
1.1.pareti Piešuve, uzšuve, atloks (bikšu staras galā).
2.med. Riņķveida pārsējs (parasti spiedošs, imobilizējošs).
3.tehn. Mīksta materiāla īpaša profila blīvgredzens.
PiemēriGumijas manšete.
Avoti: 5. sējums