marasms
marasms -a, v.; parasti vsk.; med.
Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
PiemēriNeārstēta progresīva paralīze apmēram 5 gados beidzas ar marasmu un letālu iznākumu.
Avoti: 5. sējums